Valdības apstiprinātā programma grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem galvenokārt varēs palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem regulārie ienākumi ir samazinājušies, bet diezgan maz tiem, kam ienākumi pazuduši pavisam, norāda “Swedbank” sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Svilāns.
Lielākā problēma jau šobrīd ir bezdarba pieaugums, kā dēļ arī godprātīgi kredītņēmēji šobrīd bieži vienkārši nespēj pildīt saistības.Banka neapšaubāmi atbalsta pasākumus, kas jau valsts, ne tikai atsevišķu banku, līmenī kompleksi risina problēmas tiem cilvēkiem, kuriem radušās grūtības ar kredītu maksājumiem, bet kopumā vienīgais ilgtermiņa risinājums ir ekonomiskās aktivitātes veicināšana, lai cilvēkiem būtu darbs un būtu ienākumi.
“SEB bankas” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste norāda, ka pieņemtā varianta pamatideja ir vistuvākā arī “SEB bankas” skatījumam, jo palīdzībai ir jābūt definētai, pirmkārt, kā valsts atbalstam noteiktā periodā, bet esošajā situācijā ir objektīvi, ka valsts savu atbalsta daļu nedāvina, bet gan uz laiku ļauj saviem iedzīvotājiem atgūt darbaspējas un maksājumu veikt vēlāk.
Otrkārt, kā bankas atbalstam, lemjot par līdzdalību programmā, kā arī gatavību norakstīt 10% no piešķirtā kredīta.
Taču Gribuste uzsver, ka programmu vajadzēja realizēt jau rudenī, nevis tikai ar jauno gadu. Lai kopumā novērtētu valsts atbalsta programmas darboties spēju, jāredz, kādus programmas realizēšanas procesus ieviesīs atbildīgā ministrija.
Papildinājumi programmā par to, ka tā attiektos arī uz tiem, kuriem īslaicīgi darba zaudēšanas dēļ ienākumu nav, ir objektīvi, tikai svarīgi atbildīgajām pusēm no valsts sektora definēt, kā šie nosacījumi strādās dzīvē, lai sabiedrība neveidotu mākslīgas manipulācijas ar saviem ienākumiem.
Jau ziņots, ka finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzsvēra, ka programma noteikti nebūs visaptveroša, kā arī tā tiks nodrošināta tikai esošā budžeta ietvaros, proti, nauda būs jāatņem kādai citai nozarei. Finanšu ministrija apņēmusies jau šogad sagatavot grozījumus Kredītiestāžu likumā un nepieciešamos noteikumus, lai programma varētu tikt realizēta, savukārt finansējums tai iespējams tikai nākamā gada valsts budžetā.
“Negaidiet lielus brīnumus, tomēr kaut kāda palīdzības roka tiks sniegta,” sacīja Repše.Valdības atbalstītais variants paredz sniegt valsts galvojumu par restrukturizētajiem kredītiem. Īstenojot atbalsta pasākumus, nepieciešamās izmaksas gadā tiek lēstas no 6,6 līdz 31,2 miljoniem latu.
Finanšu ministrijas piedāvātais atbalsta modeļa mērķis ir veicināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir apdraudēta vai jau ir pārtraukta.
Uz atbalstu varēs pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.
Valsts sniegs garantijas bankām. Gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šī kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju.
Valsts maksājumi šajā situācijā nebūs dāvinājums, bet gan aizdevums kredītņēmējam, kas vēlāk 10 gadu laikā būs jāatmaksā valstij.
Vienlaicīgi tiek noteikti vairāki nosacījumi, kas nosaka kredītu restrukturizācijas principus. Daļa kredīta – vismaz 20% – tiek iesaldēta līdz programmas beigām, un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi – gan pamatsumma, gan procenti. Pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.
Atsevišķos gadījumos uz atbalstu varēs pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, ja, pēc bankas novērtējuma, šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldēs 50% kredīta. Kad kredītņēmējs būs atguvis maksātspēju, banka restrukturizēs kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.
