Latvijā domāt par iespējamo atomelektrostacijas (AES) būvniecību nav prāta darbs, otrdien publicētā intervijā laikrakstam
“Neatkarīgā” atzinis vides ministrs un Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
“Domāju, ka tas nav reāli. AES būvēšana ir ārkārtīgi sarežģīta un dārga, un pēc tam stāstīt, ka tas ir vislētākais enerģijas veids – tas nav saprātīgi. Ja saskaita būvniecības, kodolatkritumu noglabāšanas un citas izmaksas, ja to visu nedotē no valsts, bet mēģina iekļaut elektrības tarifā, tad AES enerģija kļūst nekonkurētspējīga, salīdzinot ar citiem enerģijas veidiem,” teica Vējonis.
Viņaprāt, Latvijā sākt domāt par AES, ja apkārt ir iniciatīvas labāk izstrādātā stāvoklī, piemēram, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, nav prāta darbs. “Būvēt Latvijā nelielu AES tikai savām vajadzībām? Tā ir muļķīga iniciatīva. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Kas pirmais uzbūvēs, tas atrisinās visa reģiona pamatproblēmu. Mēs jau esam nokavējuši savas AES būvniecību. Mēs šobrīd mokāmies ar to, ka nespējam konsolidēt 280 miljonus latu, kā tad mēs spētu dot ieguldījumu AES celtniecībā, kas prasītu, piemēram, trīs miljardus latu?” jautāja vides ministrs.
Vējonis piebilda, ka Latvijā ir mēģināts apzināt sabiedrības viedokli par AES. “Pamatmasa ir ar negatīvu noskaņojumu. Apšuciemā nespējam militārām vajadzībām uzbūvēt vienu nelielu lokatoriņu, Baldones pašvaldībā nevaram vienoties par radioaktīvo atkritumu novietnes paplašināšanu, lai tur varētu noglabāt Salaspils kodolreaktora atkritumus, – kā mēs varam cerēt uz kaut vai nelielu AES? Un kura pašvaldība piekritīs savā teritorijā būvēt AES?,” teica Vējonis.
Enerģētikas eksperti iepriekš ir norādījuši, ka Latvijā jau pašlaik ir jādomā par savas atomelektrostacijas būvniecību.
Saskaņā ar Lietuvas un Eiropas Savienības (ES) vienošanos 2009.gada 31.decembrī pilnībā tika slēgta Ignalinas AES, jo ES šajā spēkstacijā izmantotos padomju laika RBMK reaktorus uzskata par nedrošiem. Enerģētisko vajadzību nodrošināšanai Lietuva sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju plāno uzbūvēt jaunu AES, kuru paredzēts nodot ekspluatācijā laikā no 2018. līdz 2020.gadam un kuras celtniecība varētu izmaksāt 3 līdz 5 miljardus eiro (2,1 līdz 3,5 miljardus latu).
