Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā vienprātīgi atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz uzlabot darba attiecību tiesisko regulējumu un arī pilnveidot likuma normu praktisko piemērošanu.
Pie šiem grozījumiem deputāti strādājuši gandrīz gadu, jo no valdības šis likumprojekts parlamentā nonāca pērn aprīlī.
Par likumprojekta sagatavošanu atbildīgās – Sociālo un darba lietu – komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Tautas partija) norādījusi, ka daudzas izmaiņas likumā veiktas, lai risinātu reālajā dzīvē radušās situācijas, aģentūru BNS informēja Saeimas Preses dienests.
Jaunajā likuma redakcijā ņemti vērā vairāki darba devēju ierosinājumi, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem. Taču vienlaikus likuma grozījumi arī sarežģīs dzīvi negodprātīgiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, apliecinājusi deputāte.
Grozījumi darba devējam paredz jaunas tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveic darbu vairāk kā sešus mēnešus un ja darbnespēja ir nepārtraukta. Ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, darba līgumu varēs uzteikt, ja darbinieks nestrādā vienu gadu triju gadu periodā. Jaunā kārtība palīdzēs cīnīties ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas uz slimības lapas.
Ja bezalgas atvaļinājums ir garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Šādas izmaiņas veiktas, ņemot vērā darba devēju sūdzības, ka darbinieki pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas, bet atgriežoties lūdz piešķirt apmaksātu atvaļinājumu.
Grozījumi arī noteic, ka darba devējam vairs nebūs obligāts pienākums saglabāt darba algu darbiniekam mācību atvaļinājuma laikā, kas paredzēts valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai – turpmāk tā būs darba devēja brīva izvēle. Tas palīdzēs novērst situācijas, ka darbinieki katru gadu neveiksmīgi kārto pārbaudījumus, bet darba devējam šāds atvaļinājums jāapmaksā.
Likums arī papildināts ar vairākām normām, kas palīdzēs cīnīties pret nelegālo nodarbinātību. Darba līgums jāslēdz ne tikai rakstveidā, bet arīdzan pirms darba sākšanas.
Turpmāk darba līgumu par likumā noteiktajiem pārkāpumiem varēs uzteikt 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Patlaban šis termiņš ir seši mēneši.
Tāpat Darba likumā precizēts, ka darba devēja izsniegtajā darba samaksas aprēķinā norāda izmaksāto darba samaksu, ieturētos nodokļus un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tostarp virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Līdz šim likums nenoteica, kas jānorāda darba samaksas aprēķinā.
Grozījumi vēl paredz, ka darba sludinājumos jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Tas nepieciešams, lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību.
