Iespējams, nākamgad varētu tikt paaugstinātas prasības uzņemšanai vidusskolās. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) uzskata, ka ir jāceļ prasības uzņemšanai vidusskolās, raksta laikraksts “Diena”.
Kā norāda “Diena”, pašlaik pamatskolu var beigt, ja jaunietis nav ieguvis vairāk par diviem zemiem vērtējumiem (zem četrām ballēm). Katras vidusskolas ziņā ir izveidot savus uzņemšanas noteikumus, un tie variē – ir skolas, kas uzņem tikai sekmīgus skolēnus, dažās noteikumi ir vēl stingrāki, bet citās var iestāties jebkurš pamatskolas beidzējs.
Lai iestātos vidusskolā – varētu būt viena nesekmīga atzīme, ģimnāzijā – neviena, tāda esot Koķes nostāja. Tomēr, ja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālie partneri, piemēram, Latvijas Izglītības vadītāju apvienība (LIVA), izglītības pārvaldes un arodbiedrība uzstās, ka nedrīkst būt neviena nesekmīgā atzīme, ministre piekāpsies, laikrakstam norādīja ministres preses sekretāre Agnese Korbe. LIVA valdes priekšsēde Dzintra Kohva norādījis, ka Koķe vaicājusi skolu vadītāju viedokli par vidusskolu uzņemšanas prasību paaugstināšanu un “caurmērā” direktori to atbalstīja.
Skaidrojot šādas iespējas priekšrocības, ministre minējusi, ka tas paaugstinātu izglītības kvalitāti un skolēnu mācīšanās motivāciju. Turklāt tiek pieļauts – ja tiks paaugstinātas uzņemšanas prasības vidusskolā, būs vairāk jauniešu, kuri izvēlēsies profesionālo izglītību, kas ir būtiski tautsaimniecībai.
Izglītības speciālistu vidū nav vienota viedokļa par šo jautājumu. Piemēram, Rīgas 13.vidusskolā jau vairākus gadus neuzņem jauniešus, kuriem kāds vērtējums ir zemāks par četrām ballēm. Pēc direktores Ludmilas Krutikovas domām, lēmums sevi attaisnojis – visi skolēni sekmīgi apgūst mācību vielu un ir konkurētspējīgi izglītības tirgū. Tomēr viņu neatstājot doma, ko darīt tiem, kas netika uzņemti vidusskolā. “Zinu, ka ir vidusskolas, kas uzņem skolēnus ar zemiem vērtējumiem, un mēs mudinām skolēnus iestāties šajās skolās, lai viņi nepaliktu uz ielas,” teica Krutikova.
Kohva pieļauj, ka vidusskolās jāuzņem tikai sekmīgie jaunieši: “Nav runa par drastiskām prasībām. Četras balles var saņemt ikkatrs, ja ir fiziski vesels.” Savukārt Cēsu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis uzskata, ka šis ir visnepiemērotākais laiks pārmaiņām: “Krīze, teritoriālā reforma un skolu iespējamā slēgšana – tā ir tik nelabvēlīga kombinācija, cik vien nelabvēlīga var būt.” Viņaprāt, tā palielināsies sociālā noslāņošanās – ne visi jaunieši, kuri netiek savā lauku vidusskolā, varēs mācības turpināt un izbraukāt uz arodskolām, un viņi varētu palikt bez vidējās izglītības.
To, ka ne visiem būs šāda iespēja, apstiprina Dobeles 1.vidusskolas direktore Ģertrūde Zabašta. Šāda problēma izkristalizējusies skolas uzņemšanas pārrunās ar jauniešiem, kuri vēlas mācīties vidusskolā, neraugoties uz zemajiem vērtējumiem. Tas pierādot, ka vidusskolu uzņemšanas prasības nevar paaugstināt centralizēti, skolām jālemj par katru jaunieti atsevišķi, izvērtējot sociālos apstākļus. Tam, ka izvēlei jāpaliek pašu skolu ziņā, piekrīt arī Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, akcentējot, ka izglītības pārvaldēm jāstrādā ar ģimenēm, lai tās pārliecinātu par profesionālās izglītības priekšrocībām.
Izglītības eksperts Guntars Catlaks uzsver, ka kritērijs uzņemšanai vidusskolā nevar būt nesekmīgo atzīmju skaits kopumā, bet gan jauniešu sekmes noteiktā virziena programmās. Piemēram, eksakto zinātņu novirzienā jāmācās jauniešiem, kuri guvuši labākās sekmes šajos priekšmetos, pat ja viņiem nepadodas humanitārie priekšmeti.
