Lielākā daļa pašvaldību konceptuāli neiebilst veidot 29 sadarbības teritorijas, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā deputātus informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
VARAM konsultējās ar pašvaldībām par sadarbības teritoriju modeli, un šodien informēja komisiju ar gūtajām atziņām. Viena no tam ir tāda: sadarbības teritoriju izveide attaisnosies tikai gadījumā, ja to respektēs pārējā valsts pārvalde reģionos, tādējādi iesaistītās institūcijas ar pašvaldībām sadarbosies, līdz ar to jāsāk ar valsts institūciju reģionālā izvietojuma sakārtošanu.
Vienlaikus daļa pašvaldību šajā iecerē saskatot slēptu administratīvi teritoriālās reformas otro kārtu.
Latvijas Pašvaldību savienība šodien komisijas sēdē pauda, ka viņiem ir “rezervēti negatīvs” viedoklis par šo ieceri, jo “īsti ticības sadarbībai nav”. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzskatot, ka jāveido lielākas pašvaldības.
VARAM uzsver, ka sadarbības teritoriju veidošana būtu ieguvums gan valsts pārvaldei, gan iedzīvotājiem. Starp ieguvumiem VARAM min iespēju būtiski uzlabot un attīstīt valsts pārvaldes darba organizāciju, nostiprināt nacionālo drošību. Tāpat tiktu nodrošināta vietējo resursu racionālā un efektīva izmantošana, saskaņojot darbību starp dažādām institūcijām. Vēl šāda sadarbība veicinātu to, ka reģionālajā līmenī tiktu izveidota skaidri saprotama pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
Lai šo ieceri īstenotu, valdībai būtu jānodod izskatīšanai Saeimā attiecīgais likumprojekts, institūcijām jāsāk pielāgot savu darbību sadarbības teritoriju ietvaram. Savukārt no 2018.gada sadarbības teritorijā izveidojama konsultatīvā padome, kuras uzdevums būtu saskaņot pašvaldību un citu valsts iestāžu darbību attiecīgajā apriņķī.
