Ceturtdien Baku Latviešu biedrības priekšsēdētājs, arhitekts Ervīns Palmbahs pasniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam biedrības biedra apliecība nr.1.
Azerbaidžānā dzīvo 50 līdz 100 Latvijas valstspiederīgo, aģentūrai LETA sacīja Palmbahs. Biedrībā apvienojušies uzņēmēji, studenti, sportisti un pensionāri. Turklāt biedrībā darbojas arī azerbaidžāņi, kuri atbalsta Latviju.
Biedrība ne tikai popularizē Latviju, bet tās biedri piekopj arī latviskās tradīcijas. Piemēram, Baku botāniskajā dārzā svinētas Lieldienas ar tradicionālo olu ripināšanu un olu cīņām. “Mēs domājam ne tikai popularizēt latvisko ideju latviskās tradīcijas, bet arī atbalstīt cilvēkus, kas atbrauc uz šejieni.” Tāpat biedrība vēlas apzināt atjaunotās biedrības vēsturi.
Baku Latviešu biedrība bija dibināta 1906.gadā, un tā apvienoja aptuveni 100 latviešus, kuru vidū bija tādi latviešu inteliģences pārstāvji kā Ernests Birznieks-Upītis, Andrejs Upīts, Jānis Jaunsudrabiņš, Sudrabu Edžus, Pāvils Rozītis, Jāzeps Mediņš. Baku Latviešu biedrība aktīvi darbojās līdz 20.gadsimta 20.gadiem. Tā tika atjaunota šā gada martā, klātesot 19 interesentiem.
Palmbahs, iepriekš strādājot Uzbekistānā, jau gribējis dibināt latviešu biedrību, taču biedru kopu savākt nav izdevies, tomēr šādi plāni īstenojušies Azerbaidžānā. “Ļoti pozitīva, citās zemēs tik pozitīvu attieksmi neesmu redzējis,” sacīja Palmbahs, raksturojot azerbaidžāņu attieksmi pret latviešiem.
Prezidents, ceturtdien noslēdzot vizīti Azerbaidžānā, piedalījās Latvijas mākslinieku izstādes “Laikmetīgā māksla no Latvijas. Stikls, tekstils, keramika” atklāšanā Azerbaidžānas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā. Tāpat Bērziņš tikās ar Azerbaidžānā dzīvojošiem tautiešiem.
Pirms izstādes atklāšanas Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Aleksejs Naumovs parakstīja sadarbības līgumu ar Baku Mākslas akadēmiju. Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku skatāmā izstāde iepazīstina ar LMA absolventu un pasniedzēju radošajiem darbiem.
Izstādes ekspozīciju veido LMA mākslinieku un dizaineru darbi, kas demonstrē stikla, tekstila un keramikas plašās iespējas, attīstības virzienus un labākos paraugus, ar kuriem var lepoties gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Tekstilmākslu pārstāv gan klasiskajā gobelēnā austi, gan digitāli programmēti, gan oriģinālos paņēmienos veidoti telpiski dizaina objekti. Savās atšķirīgajās tehnikās, materiālu daudzveidībā, niansētajā izpildījumā un tēmu izvēlē tie parāda Latvijas tekstila skolas iespējas un kvalitātes.
Keramikas nozari reprezentē atšķirīgos materiālos un tehnikās veidotas darbu grupas, bet stikla mākslas pārstāvji demonstrē mirdzoši spožas krāsas, formu plastiku, kā arī pārsteidzošus un funkcionāli attapīgi veidotus traukus, lampas un citus objektus.
Izstādē aplūkojams arī unikāls Latvijas tekstildizaina paraugs – šalle, kuras izgatavošanā izmantoti dzintara diegi un kas tapusi ar Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas atbalstu. Dzintara diegu autore ir inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko, un tiem piemīt ārstnieciskas īpašības.
Izstādē “Stikls, tekstils, keramika” LMA Stikla mākslas katedru pārstāv katedras vadītāja Vineta Groza, docente Ilze Dūdiņa, docente Inita Ēmane, absolventes Marta Ģibiete un Iveta Brence. Keramikas augsto līmeni, demonstrējot tās klasiskās un laikmetīgās šķautnes, apliecina LMA Keramikas katedras vadītājs Dainis Lesiņš, asociētā profesore Jevgeņija Loginova, asociētā profesore Līga Skariņa, doktorante Inese Brants un absolvente Juta Rindina. Savukārt Latvijas tekstilmākslinieki izstādē sastopami viskuplākajā skaitā, proti, Baku aplūkojami LMA Tekstilmākslas katedras vadītājas Ievas Krūmiņas, profesores Aijas Baumanes, asociētās profesores Barbaras Ābeles, docentes Intas Amoliņas, docentes Elīnas Ģibietes, lektoru Irēnas Andrējevas, Irisas Blumates, Skaidrītes Leimanes, kā arī daudzu absolventu darbi.
Izstāde, kas tapusi, LMA sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Azerbaidžānā, apmeklētājiem būs atvērta līdz maija vidum.
