Tā kā valdība ir nolēmusi samazināt valsts iestādēs strādājošo štata vietas, kā arī krasi samazināt piešķirto finansējumu, kas attiecas arī uz Valsts policiju (VP), tās vadība pieļauj iespēju atteikties no vairāku funkciju pildīšanas.
Kā sacīja VP priekšnieks Aldis Lieljuksis, tas gan būtu visai grūti izdarāms, jo policija cieši sadarbojas ar gandrīz visām ministrijām, taču, ja citas izejas nebūs, nāksies rosināt debates par atteikšanos no vairāku funkciju pildīšanas.
Ietaupīt cilvēku un finanšu resursus varētu, atsakoties no kriminālatbildības par sīkajām zādzībām un procesiem, kas uzsākti par svešas mantas bojāšanu, ja zaudējumi radīti nelielā apmērā. Piemēram, patlaban kriminālprocess tiek uzsākts pat par dažu latu zādzību, bet tie resursi, kas tiek patērēti tā izmeklēšanai, ir daudzkārt lielāki, jo sākotnēji procesu izmeklē policija, tad prokuratūra un visbeidzot tiesa. Lieljuksis uzskata, ka dekriminalizējot vairākus noziegumus, kuros radītais zaudējums ir niecīgs, to pašu mērķi – personu sodīt – varētu panākt ar daudz lētākiem līdzekļiem, nosakot šīm vainīgajām personām administratīvo atbildību.
Tāpat, viņaprāt, varētu neuzsākt kriminālprocesu par avāriju, kurā cietušajai personai nodarīti viegli miesas bojājumi ar īslaicīgu veselības traucējumu. Policijas šefs uzskata, ka cietusī persona radīto kaitējumu varētu prasīt atlīdzināt civiltiesiskā kārtā, sniedzot prasību tiesā. Pie tam šī procedūra varētu būt ātrāka.
Kolēģi Lietuvā sen jau esot atteikušies no dzērāju transportēšanas uz atskurbtuvēm, vai policijas iecirkņiem. Lieljuksis domā, ka arī Latvijā policija varētu atteikties no šīs funkcijas, un tas varētu būt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, kādēļ gan valstij jātērē nauda par pārdzērušos cilvēku pārvadāšanu, otrkārt, nereti šie dzērāji, atvesti uz policijas iecirkni, veselības problēmu dēļ nomirst un tad atkal tiek uzsākts kriminālprocess, veiktas ekspertīzes un meklēts vainīgais, kādēļ dzērājs ir nomiris.
Lieljuksis arī uzskata, ka valstij par pieciem latiem dienā nav jābaro tie dzērāji, kas ir atkārtoti gada laikā “mētājušies” uz ielas. Kā paredz likums, ja persona atkārtoti gada laikā atrodas sabiedriskā vietā tā alkohola reibumā, kas aizskar cilvēka cieņu, pret šo personu iestājas kriminālatbildība. Tad šīs personas nonākt īslaicīgās aizturēšanas nodaļā, un valsts šīs personas baro. Esot pat atsevišķi cilvēki, kas ļoti labprāt atrodas valsts maizē un izolatorā viesojas bieži.
Tiek apsvērta arī doma atteikties no tādu objektu apsargāšanas, kuros neatrodas klasificēta informācija. No vēstniecību apsargāšanas policija nevar atteikties, jo policijas klātbūtni šajās ēkās paredz starptautiskas saistības, taču policija varētu neapsargāt, piemēram Latvijas Radio ēku, vai Latvijas Televīzijas vārtus. Par televīzijas torņa apsargāšanu Lieljuksis neiebilst, jo tas ir valsts stratēģiskais objekts, bet televīzijas ēkas vārtu apsargāšana gan esot absurds.
Policijas šefs arī norādīja, ka policijas pienākums nebūtu apsargāt specializēto psihiatrisko slimnīcu atsevišķas nodaļas, kurās atrodas apcietinātās personas, kurām tiek veiktas psihiatriskās ekspertīzes. Ja šīs personas ieslodzījuma vietās apsargā Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolīgtie darbinieki, tad kāpēc gan šos cilvēkus slimnīcās būtu jāapsargā policistiem, retoriski vaicāja Lieljuksis. Arī par cietumnieku konvojēšanu policijai ir savs viedoklis, proti, ka šo personu pārvadāšana no cietumiem uz tiesām, nebūtu jāveic policijas darbiniekiem.
Lieljuksis taupības nolūkos arī vēlētos samazināt birokrātismu, ieviešot tiešo sazināšanos starp institūcijām. Viņš pastāstīja, ka patlaban policijas saziņa ar citu valsts iestādi kāda jautājuma kārtošanā ilgst vairākus mēnešus, tas neesot normāli. Lieljuksis rosina jautājumus risināt, sasaucot konkrētās nozares un policistu sanāksmes, kur amatpersonas uzreiz var pieņemt kādus lēmumus, negaidot mēnešu ilgu saraksti pa pastu.
Viņš arī atzina, ka Valsts policija (VP) no apdrošinātājiem vēlas pieprasīt 21 lata samaksu par katru izbraukumu uz tā dēvētajiem mazajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros nevienai trešajai personai nav nodarīts kaitējums.
Katru gadu policija izbrauc aptuveni uz 8000 izsaukumiem, kuros nav cietuši cilvēki, bet bojājumi radīti tikai automašīnai. Apdrošinātāji neuzticas autovadītājiem, tādēļ pieprasa policijas klātbūtni šādu negadījumu reģistrēšanā.
Kā skaidroja Lieljuksis, apdrošinātāji nevēlas izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, piemēram, ja autovadītājs dzērumā uzbraucis trotuāra apmalei, kā rezultātā cietusi automašīna, tādēļ izsauc policiju.
Policijas šefs uzskata, ka šāda veida izsaukumi pie lielās darba slodzes un finansu trūkuma ir visai nebūtiski. Jau kādu laiku atpakaļ policija kopā ar apdrošinātājiem mēģinājusi šo situāciju risināt, taču rezultātu nav. Vislabprātāk policija no šādas funkcijas – izbraukt uz šāda veida avārijām – atteiktos vispār, bet ja reiz apdrošinātāji tam nepiekrīt, policija pieprasīs samaksu.
Konkrētais priekšlikums par 21 lata samaksu jau ir sagatavots, un drīzumā tas tiks iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Lieljuksis sacīja, ka šis priekšlikums tiks iekļauts Ministru kabineta noteikumos par Valsts policijas sniegto pakalpojumu cenrādi.
