Ministru kabinets šodien ārkārtas sēdē panācis nepieciešamās vienošanās par nākamā gada valsts budžetu, tostarp valdība šodien vienojās par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanu dzīvojamām platībām.
Kā žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL), vienošanās paredz NĪN bāzes paplašināšanu, piemērojot šo nodokli arī dzīvojamam platībām, kas budžetā papildus nodrošinās 13 miljonu latu ieņēmumus.
Pirmdien, 19.oktobrī, tiek plānota Finanšu ministrijas (FM) un valdību veidojošo partiju tikšanās, lai vienotos par konkrētām šā nodokļa likmēm.
Dombrovskis atzina, ka viens no variantiem ir proporcionāla nodokļa likme 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības visām dzīvojamām platībām. Tāpat tikšot izskatīti alternatīvi varianti, ko piedāvā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un Tautas partija.
Ministru kabinets šodien ārkārtas sēdē panācis nepieciešamās vienošanās par nākamā gada valsts budžetu.
To žurnālistiem paziņoja premjers Valdis Dombrovskis (JL) un finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Valdība panākusi vienprātību par galvenajiem izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas virzieniem. Ieņēmumus budžetā plānots palielināt, galvenokārt izmantojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes palielināšanu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa bāzes izmaiņas.
Savukārt izdevumu daļas ierobežošanai papildus tiks veikts samazinājums valsts parāda vadībai par 15 miljoniem latu, muitas kontroles punkta “Grebņeva” modernizācijai paredzētos līdzekļus varētu samazināt par 1,5 miljoniem latu, bet transporta dotācijas plānots samazināt par trim miljoniem latu.
Glābšanas un medicīniskās palīdzības funkciju nodrošināšanai starptautiskajā lidostā “Rīga” dotāciju plānots samazināt par 1,15 miljoniem latu, Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas finansējumu samazinās par pieciem miljoniem latu, bet iekšzemes kopprodukta (IKP) korekciju dēļ finansējums veselības ministrijai saruks par 826 000 latu, vienlaikus esot 3,4% no IKP.
Kā informēja Repše, nākamgad valsts kopbudžetā bez pašvaldību budžetiem kā ieņēmumi tiek plānoti 3,73 miljardi latu, kas būs 31% no IKP. Pamatbudžeta izdevumi plānoti 2,5 miljardi latu.
Savukārt izdevumi tiek plānoti 4,332 miljardi latu, no kuriem sociālā budžeta izdevumi būs 1,36 miljardi latu.
Nodokļu un nodevu ieņēmumi nākamā gada budžetā plānoti 30,1% apjomā no IKP, kas, pēc Repšes teiktā, ir ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur šis apjoms ir 39,8%.
Lai gan salīdzinoši zemais nodokļu īpatsvars var nodrošināt straujāku ekonomikas atveseļošanos, tomēr no šādiem ieņēmumiem mēs nevarēsim nodrošināt visus līdzšinējos izdevumus, brīdināja finanšu ministrs.
2010.gadā tiek plānots IKP kritums par 4%, savukārt nedaudz tiks palielināta deflācijas prognoze.
Pēc Repšes teiktā, centrālās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 5,1% no IKP, bet pašvaldību – apmēram 1,8% no IKP.
Pēc Eiropas Komisijas korekcijām budžeta deficīts varētu palielināties vēl par 1,5%, bet kopējais noteikti nepārsniegs 8,5% no IKP.
Kā uzsvēra premjers, 2010.gada budžets viennozīmīgi uzskatāms par krīzes budžetu, tomēr tas Latvijai ļaus turpināt saņemt starptautisko aizdevumu, stabilizēt situāciju, kā arī virzīties uz ekonomikas atveseļošanu.
Pēc šīsdienas valdības lēmuma ministrijas gatavos formālos budžeta pieprasījumus. Tiek plānots, ka likums Saeimā tiks iesniegts līdz 28.oktobrim.
