Valdība šodien slēgtajā Ministru kabineta sēdē pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša uzklausīšanas par konstatētajiem pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) varētu aicināt biroja vadītāju Alekseju Loskutovu atkāpties no amata, pēc koalīcijas partiju kopsēdes aģentūru LETA informēja kāds valdības pārstāvis.
Sēdē arī spriests, ka gadījumā, ja Loskutovs amatu neatstās pats, visticamāk, tiks veidota komisija, kurai saskaņā ar likumu būs jāvērtē KNAB vadītāja darbības atbilstība likumam.
Ģenerālprokurors pirms rīt gaidāmās valdības sēdes nevienam nav izpaudis, cik kopumā ir liela KNAB pazudusī naudas summa.
Kā ziņots, iepriekš Maizītis atklāja, ka no KNAB kopš 2005.gada pazuduši gandrīz 90 000 latu, vairāk nekā 38 000 eiro (26 700 latu) un vairāk nekā 27 000 ASV dolāru (12 180 latu).
Pēc tam, kad atklātībā nāca ziņas par naudas pazušanu, tika pieņemts lēmums pārbaudīt visus KNAB sāktos kriminālprocesus, un šajā darbā ir iesaistīti četri prokurori. Kopumā bija jāpārbauda 213 birojā sāktie kriminālprocesi.
Kā ziņots, saistībā ar naudas pazušanu Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne sākotnēji atstādinātajai, bet tagad jau no darba atbrīvotajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.
KNAB priekšnieks Loskutovs iepriekš vairākkārt ir uzsvēris, ka gan Veipa, gan Imša bija atbildīgi par operatīvo pasākumu laikā izņemtās naudas attiecīgu uzglabāšanu, un viņi bija parakstījušies par to, ka var iestāties kriminālatbildība gadījumā, ja ar šo naudu notiek kādas nelikumīgas darbības – tā pazūd, tiek izšķērdēta utt.
Kā aģentūra LETA uzzināja prokuratūras Preses centrā, Veipai celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību – par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzliktā uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, kā rezultātā valsts varai tika radītas smagas sekas.
Tāpat Veipai celta apsūdzība arī pēc KL 179.panta 3.daļas “Piesavināšanās” par to, ka viņa veica svešas mantas izšķērdēšanu, būdama persona, kurai uzticēta sveša manta un kuras pārziņā tā atradusies. Veipai celta apsūdzība par 14 270 latu, 13 995 eiro un 19 487 ASV dolāru piesavināšanos.
Savukārt Imšam celta apsūdzība tikai pēc KL 179.panta 3.daļas “Piesavināšanās” par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, lielā apmērā prettiesiski izšķērdēja svešu mantu, kura viņam bija uzticēta – nodota atbildīgā glabāšanā. Imšam celta apsūdzība kopumā par 75 598 latu, 24 350 eiro un 7800 ASV dolāru piesavināšanos. Par šāda nozieguma izdarīšanu likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.
Minētās naudas summas bija kriminālprocesa kārtībā izņemtie un arestētie naudas līdzekļi, aģentūra LETA uzzināja prokuratūras Preses centrā.
KNAB priekšnieks Loskutovs ir paziņojis, ka no amata atkāpties neplāno.
