Valdība un bankas kopīgi izstrādās vienošanos kredītņēmēju atbalstam, šodien pēc tikšanās ar banku pārstāvjiem informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Pēc viņa teiktā, vienošanās varētu būt sava veida labās prakses kodekss un vadlīnijas, kā risināt attiecības starp bankām un kredītņēmējiem.
Tāpat puses vienojušās, ka kopīgi tiks sākta jauna hipotekārā kreditēšanas likuma sagatavošana.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons uzsvēra, ka šajās vadlīnijās tiks iekļauti tie principi, ar kuriem bankas jau nodarbojoties pašlaik, piemēram, kredītu restrukturizācija un atmaksu pārskatīšana.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, Dombrovskis iepriekš uzdeva Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem.
Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja-fiziskas personas atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas.
Papildus valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām.
Gatavojot šādus grozījumus, Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā.
Savukārt Tverijons šādus Dombrovska ierosinājumus nodēvēja par populistiskiem un pieļāva, ka tie var ietekmēt turpmāko banku kreditēšanas politiku.
Pēc Tverijona teiktā, nav pieņemama situācija, ka pie pirmajām ekonomiskajām grūtībām valdība gatavojas pieņemt lēmumus, kas stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu jau saistībā ar noslēgtiem līgumiem. Šādā situācijā nevarētu būt pārliecības, ka arī nākotnē atkal netiks pieņemti līdzīgi lēmumi ar atpakaļejošu datumu.
