Strauji aug to mājsaimniecību skaits, kas nevar bankām atdot hipotekāros kredītus. Bankas sola parādniekus negremdēt un iespēju robežās palīdzēt. Tikmēr vakar atklājās, ka valdība SVF jau apsolījusi, ka līdz aprīļa beigām izstrādās stratēģiju kā palīdzēt bankām un pašām mājsaimniecībam tikt galā ar sliktajiem kredītiem.
Valdība apzinās, ka t.s. “slikto kredītu” īpatsvars turpinās pieaugt, tomēr nepaļaujas uz to, ka bankas būs tik saprātīgas un parādniekus negremdēs.
Publiskajos valdības solījumos, ko valdība pirms Ziemassvētkiem nosūtīja SVF, lai saņemtu starptautisku naudas aizdevumu, redzams, ka valdība ir gatava izstrādāt mājsaimniecību parādu bankām pārstrukturizēšanas plānu, tomēr tas nenozīmē, ka valsts atmaksās privātpersonu kredītus.
Ivars Godmanis uzsver, ka nav tādu resursu. Bet bankas atzīst, ka pieaug to kredītu skaits, kuru atmaksa kavējas. Patlaban bankas grūtībās nonākušajiem klientiem dod kredītu brīvdienas un pagarina kredītu termiņus, tomēr “slikto kredītu” apjomi jau tagad strauji aug. Bankas gan saka, ka tie sastāda tikai vienu procentu no izsniegto kredītu apjoma, taču pašas bankas arī prognozē, ka šogad šis skaitlis dubultosies.
Tomēr valdības apņemšanās palīdzēt risināt situāciju ar sliktajiem kredītiem nenozīmē, ka valdība palīdzēs iedzīvotājiem kredītus atmaksāt. To Godmanis ir skaidri pateicis. Galvenais valdības mērķis ir saglabāt stabilitāti banku sektorā kopumā un nepieļaut, lai “slikto kredītu” dēļ būtiskās grūtībās nonāk vēl kāda banka Latvijā. Stabila banku sistēma garantē arī lata stabilitāti un arī tas ir valdības mērķis.
Mājsaimniecību parādu restrukturizācijas stratēģiju valdība paredz izstrādāt līdz aprīļa beigām. Šobrīd notiek konsultācijas ar komercbanku asociāciju.
