Valdība pirmdien, 28.februārī, ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm lems par 2011.gada budžeta papildu konsolidācijas pasākumiem, liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība.
Valdība vērtēs ministriju alternatīvos priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt 22.februārī valdībā pieņemtajiem pasākumiem, kā nodrošināt papildu budžeta konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā.
Jau vēstīts, ka 22.februārī valdība vienojās par pasākumiem, kas veicami, lai panāktu budžeta konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā. Lielāko daļu no šīs summas nodrošinās nodokļu celšana.
Finanšu ministrijā (FM) aģentūru BNS informēja, ka ieņēmumu palielināšanai plānots īstenot efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī tiks uzsvērta Valsts ieņēmumu dienesta sadarbība ar nozaru asociāciju uzņēmumiem.
Valdība atbalstīja jau 2010.gadā paredzēto, bet neieviesto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12% līdz 22% no šā gada 1.jūlija. Īstenojot šo pasākumu, plānots papildus ieņemt četrus miljonus latu. Patlaban samazinātā likme tiek piemērota tikai mājsaimniecībām, tādējādi siltuma ražotājus tas neietekmē.
Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvā noteikto valdība arī ir pieņēmusi lēmumu atcelt PVN samazināto likmi medicīnisko ierīču piegādēm no šā gada 1.jūlija, bet saglabāt samazināto likmi invalīdiem paredzētām ierīcēm un medikamentiem. Tādējādi papildus budžetā tiek plānoti ieņēmumi gandrīz trīs miljonu latu apmērā, pavēstīja FM.
Pieņemts lēmums arī no šā gada 1.jūlija atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumu dabasgāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai, samazinot likmi no 15,6 latiem līdz 12 latiem par 1000 kubikmetru. Dabasgāze, kuru izmanto siltumnīcās un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās, tiks aplikta ar akcīzes nodokli tikai no 2014.gada 1.janvāra. Atceļot iepriekšējos atvieglojumus, papildus budžetā tiek plānoti ieņēmumi 10 miljonu latu apmērā.
Valdība arī nolēmusi pārskatīt akcīzes nodokli tikai benzīnam, bet dīzeļdegvielai saglabāt esošajā apmērā, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī no šā gada 1.jūlija. Tādējādi plānots no 269 latiem līdz 289 latiem palielināt akcīzes nodokli par 1000 litru. Attiecīgi varētu plānot papildu ieņēmumus 8,7 miljonu latu apmērā ar nosacījumu, ka patēriņa samazinājums varētu būt līdz 0,5%, norādīja FM. No šā gada 1.jūlija akcīzes nodoklis benzīnam par 1000 litru Lietuvā ir 308 lati, bet Igaunijā – 300 latu.
Valdība gan ir atteikusies no priekšlikuma paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, jo tam varētu būt ļoti liela negatīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Tā vietā valdība atbalstījusi FM priekšlikumu paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un cigaretēm no šā gada 1.jūlija.
Paredzēts paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam no 890 līdz 940 latiem par 1000 litru. Plānotā fiskālā ietekme ir 4,5 miljoni latu, liecina FM sniegtā informācija. Lietuvā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir 907 lati, bet Igaunijā – 1004 lati par 1000 litru.
Tiks palielināts arī akcīzes nodoklis cigaretēm no 48 līdz 52 latiem par 1000 cigarešu un smēķējamai tabakai no 29 līdz 34 latiem par vienu kilogramu. Tādējādi ir plānoti papildu ieņēmumi deviņu miljonu latu apmērā. ES direktīvas paredz, ka līdz 2018.gadam ir jāsasniedz ES minimālais līmenis 68 lati par 1000 cigarešu, piebilda ministrijā.
Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugušo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, valdība atbalstījusi nodevas ieviešanu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Lai saņemtu pirmreizējo licenci, šādai uzņēmējdarbībai būs jāsamaksā nodeva 50 tūkstošu latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 tūkstoši latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licencēšanu, šā gadā valsts budžetā papildus varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu, bet 2012.gadā varētu plānot apmēram 1,7 miljonu latu ieņēmumus.
Atbalstīts arī priekšlikums no šā gada 1.jūlija pārskatīt izložu un azartspēļu nodokli – azartspēļu nodokļa likme tiks paaugstināta no 9600 līdz 11 600 latu par katru ruletes (cilindriskā spēle) galdu gadā – par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu un kāršu un kauliņu spēlēm. Atbalstīta arī likmes paaugstināšana videospēlēm un mehāniskiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu no 1680 līdz 2500 latiem gadā. Šā priekšlikuma fiskālā ietekme gadā ir aptuveni divi miljoni latu, informēja FM.
Valdība apstiprinājusi arī priekšlikumu samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, tādējādi nodrošinot piecu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā. Pasākums paredz atalgojuma fonda samazinājumu, kombinējot nodarbināto skaita samazinājumu un atalgojuma līmeņa samazinājumu, finansējumu bezdarbnieku pabalstu izmaksai.
Valdība arī atbalstījusi Aizsardzības ministrijai izdevumu samazināšanu par 450 tūkstošiem latu. Izdevumu samazinājums tiks attiecināts uz ministrijas budžeta programmā “Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana” 2011.gadā plānotajiem izdevumiem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai plānotajiem izdevumiem precēm un pakalpojumiem, izņemot ilgtermiņa saistības.
Ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenoto reformu “nauda seko skolēnam”, kā arī demogrāfisko tendenču dēļ sarūkošo skolu audzēkņu skaitu un plūsmas, no šā gada 1.septembra valdība plāno ieviest korekcijas ministrijas mērķdotācijā vispārējās izglītības nodrošināšanai par 2,1 miljonu latu. Pieņemts lēmums arī samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek īstenotas dublējošas programmas no šā gada 1.septembra no IZM budžeta par 600 tūkstošiem latu, kā arī Kultūras ministrijas budžetā par 400 tūkstošiem latu.
Ministru kabinets atbalstījis izdevumu samazinājumu Zemkopības ministrijas realizētajās jomu politikās par 560 tūkstošiem latu.
FM pavēstīja, ka, ieviešot minētos valdības apstiprinātos lēmumus, gadā budžeta deficītu plānots samazināt par 65 miljoniem latu, tostarp paredzēti ieņēmumi 12,8 miljonu latu apmērā no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.
Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, valdība arī atbalstījusi likuma par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam darbības termiņa pagarināšanu līdz 2014.gada beigām. Ieviešot izmaksājamo pabalstu ierobežojumu termiņu pagarinājumu, nebūs nepieciešami papildu izdevumi speciālajā budžetā 2013.gadā par 31,7 miljoniem latu, kā arī 2014.gadā par 32,5 miljoniem latu.
Jau ziņots, ka Saeima pērn 20.decembrī ārkārtas sēdē pieņēma 2011.gada valsts budžetu, kurā nodrošināta konsolidācija 290,7 miljonu latu apmērā. Starptautiskie aizdevēji gan paziņoja, ka ar šo apmēru nepietiek un Latvijai 2011.gadā budžetā jānodrošina papildu fiskālā konsolidācija 50 miljonu latu apmērā.
