Valdība šodien vēl neatbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projektu 2013.-2016.gadam, kura īstenošanai nepieciešami 2,4 miljoni latu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lūdza mēnesi laika, lai darba grupā izdiskutētu nesaskaņotos jautājumus.
Jau ziņots, ka iepriekšējās divās valdības sēdēs šī plāna izskatīšana tika atlikta.
Pavļuts žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina, ka līdz šim viņam šķitis, ka viss ir saskaņots, bet pēkšņi izrādās, ka atsevišķi jautājumi vēl nav saskaņoti. Proti, izrādās, ka ir atšķirīgi viedokļi par to, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzņemas vienas pieturas aģentūras funkcijas.
“Man bija informācija, ka šis plāns ir pilnībā saskaņots ar ministrijām un viss ir gatavs. Bet, kad jautājums nonāca līdz valdībai, izrādās, ka viedokļi atšķiras,” teica Pavļuts.
Ministrs skaidroja, ka vienas pieturas aģentūras princips ir ļoti būtisks, lai iedzīvotājiem nav jāmēģina orientēties valsts pārvaldes džungļos, bet ir viena institūcija, kas var sniegt atbildes uz visiem jautājumiem. “Mēs diskutēsim par to, kā mēs izprotam šo vienas pieturas aģentūras principu un vai NVA to ir gatava darīt vai arī ir jāmeklē citi risinājumi,” viņš turpināja.
Līdz ar to tiks organizētas ekspertu darba grupas tikšanās, kurās izskatīs šo jautājumu un meklēs alternatīvu vienošanos, kā šo kontaktpunkta principu iedarbināt. Taču pats plāns ir gatavs, uzsvēra ministrs.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sacīja, ka EM turpina saskaņot plāna projektu ar Labklājības ministriju, kā arī jautājuma izskatīšana atlikta pēc EM lūguma. “Jebkurā gadījumā es ceru, ka samērā drīz šī jautājuma skaņošana tiks pabeigta un plāns tiks apstiprināts,” teica premjerministrs.
Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem.
Pirmkārt, vienas pieturas aģentūras noteikšana. Paredzēts paplašināt Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), lai palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar dažādajām valsts iestādēm ilgstoši ārvalstīs dzīvojušam Latvijas valstspiederīgajam vai viņa ģimenes loceklim.
Otrkārt, nodrošināt darba tirgus informācijas pieejamību, ieviešot efektīvu divvirzienu komunikācijas mehānismu, kā arī darba devēji informē ārvalstīs dzīvojošos valstspiederīgos par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie var uzrunāt potenciālos darba devējus. Attiecīgi ir nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datubāzes pilnveide, popularizēšana un plašāka sadarbība ar citām interneta vietnēm u.tml.
Treškārt, augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste, piešķirot valsts un Eiropas Savienības finansējumu komersantiem nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei, tostarp arī uz ārvalstīm izbraukušo augsti kvalificēto speciālistu un zinātnieku atgriešanai vai piesaistei Latvijai.
Ceturtkārt, atbalsts latviešu valodas apmācībām pēc ierašanās Latvijā visiem Latvijas valstspiederīgā ģimenes locekļiem (arī laulātajam un bērniem) neatkarīgi no viņu valstiskās piederības un latviešu valodas zināšanu līmeņa.
Piektkārt, sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana), aktīvi izmantojot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to organizētos pasākumus diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā, īpaši par darba un uzņēmējdarbības iespējām, sniedzot arī konsultācijas par pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības sākšanai un veikšanai, Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem; informējot par iespējām ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem iesaistīties Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu darbā, nodrošinot prakses vietas, veicinot “biznesa vēstnieku” rašanos ārzemju latviešu vidū.
Sestkārt, atbalsts skolēniem, kuri atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem – pastāvošā atbalsta mehānisma pilnveide un paplašināšana skolēniem, kas atgriežas no ārzemēm.
Septītkārt, valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/prasības, atlasot darbiniekus. Valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāierobežo iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem. Ja krievu valodas zināšanas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, organizēt jauno darbinieku krievu un citu valodu apmācību.
Astotkārt, personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, pieņemot grozījumus Repatriācijas likumā, paplašinot personu loku (iekļaujot personas, kas izbraukušas arī pēc 1990.gada 4.maija), kurām ir iespēja pretendēt uz repatrianta statusu.
Plāna projektā minēts, ka tā īstenošanai 2014.gadā nepieciešams 759 100 latu, 2015.gadā – 839 100 latu, bet 2016.gadā – 840 100 latu.
EM norāda, ka ministrijas un citas atbildīgās institūcijās 2013.gadā iespēju robežās īstenos reemigrācijas atbalsta pasākumus vai veiks priekšdarbus pasākumu ieviešanai tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Savukārt jautājumu par 2014.-2016.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu jāskata Ministru kabinetā vidējā termiņa budžeta projekta 2014.-2016.gadam un valsts budžeta projekta 2014.gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Plāna īstenošanai nepieciešamo pasākumu finansēšana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta finansējuma ietvaros, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ietvaros.
Plānots, ka ministrijas un citas par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas līdz 2017.gada 1.februārim iesniegs EM informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi. EM pēc plāna realizācijas līdz 2017.gada 31.martam sagatavos un ekonomikas ministrs iesniegs noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.
