Pēc otrās tikšanās ar sociālajiem partneriem valdība nav mainījusi savu līdzšinējo nostāju algu iesaldēšanas jautājumā. Šodien gandrīz trīs stundas noritēja kārtējā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā sociālie partneri iepazīstināja ar saviem priekšlikumiem un redzējumu budžeta veidošanā, tomēr nekādas konkrētas vienošanās netika panāktas.
Nākamā NTSP sēde ir paredzēta 29.septembrī plkst.15.
Kā pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), esošā ekonomiskā situācija un budžeta ieņēmumu izpilde neļauj iegūt papildu līdzekļus atalgojuma palielināšanai. “Valsts var tērēt tikai tik līdzekļu, cik tai ir, un nav iespējama vēl lielāku summu aizņemšanās uz budžeta deficīta rēķina.”
Premjers atzina, ka esošajā situācijā viņš neredz iespējas atalgojuma palielināšanai – esot vien iespējams lemt par atbalsta mehānismiem caur pašvaldībām maznodrošināto grupām.
Ceturtdien, 18.septembrī, visas ministrijas iesniegs savus priekšlikumus par tēriņu samazinājumu un pēc šīs informācijas apkopošanas valdība arī prezentēs sociālajiem partneriem savas iespējas un darbības valsts aparāta mazināšanā.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka arodbiedrības joprojām uzskata, ka valdībai būtu jākompensē inflācijas sadārdzinājums. Izņēmums gan varētu būt lielo atalgojumu segmenti, kuros inflācijas kompensēšana nebūtu nepieciešama.
Lai arī valdība noraidījusi lielāko daļu no arodbiedrību iesniegtajiem priekšlikumiem, Krīgers joprojām cer, ka kopējās diskusijās pusēm izdosies rast zināmus kopsaucējus.
Ja arodbiedrībām neizdosies pārliecināt valdību, tā turpinās diskusijas ar Saeimas deputātiem. Neesot izslēgta arī protesta akciju rīkošana, brīdināja arodbiedrību līderis.
Sociālo partneru piedāvājumi valdībai aptver divus jautājuma blokus – uzņēmējdarbības sekmēšanu un vides sakārtošanu, kā arī valsts administratīvā aparāta sakārtošanu un mazināšanu.
Arodbiedrības joprojām rosina inflācijas kompensēšanu 17% apmērā, kas, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, prasītu papildu 174 miljonus latu. Arī darba devēji iestājas par atalgojuma palielināšanu atsevišķām grupām, kam būtu nepieciešami 20 miljoni latu.
Tāpat tiek rosināta ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska palielināšana, kam arī finanšu līdzekļu nav.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pagaidām valdības īstenoto sociālo dialogu trīspusējās sadarbības padomes līmenī uzskata par formālu “tvaika nolaišanu”, norādot, ka diskusijas par reāliem skaitļiem 2009.gada valsts budžetā sāksies vien tad, “kad valdība būs izpildījusi savu mājas darbu – būtiski samazinājusi valdības dienestu izdevumu īpatsvaru budžetā”. LBAS neplāno mīkstināt savu pozīciju par algu pieaugumu zemu atalgotajām profesijām, taču norāda, ka tās uzskati vairākos būtiskos jautājumos saskan ar valdības un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) nostāju.
Ar valdību LBAS ir vienisprātis vairākos jautājumos, kas skar budžeta izdevumu sadaļu – būtiski samazināt valdības dienestu izdevumus, kā arī nepalielināt algas tiem valsts sektorā strādājošajiem, kuriem darba atalgojums mērāms tūkstošos latu.
“Tomēr atšķirības parādās, kad sākam runāt par skaitļiem. Piemēram, valdība savu ministriju izdevumus ir gatavas samazināt par nedaudz vairāk nekā 10%, kamēr mēs uzskatām, ka minimālajai prasībai būtu jābūt vismaz 15%,” uzsvēris LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
“Latvijas Banka ir veikusi šokējošus aprēķinus, pierādot, ka Latvijā valsts aparāts ir pārliecinoši pats dārgākais Eiropā – 2006.gadā vairāk nekā 20% no valsts budžeta veidoja valsts dienestu izdevumi, kamēr Igaunijā šis skaitlis bija ap 7%,” teikts LBAS paziņojumā.
Vairāki no LBAS pagājušajā nedēļā valdībā iesniegtajiem priekšlikumiem budžeta ienākumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai sakrīt ar otra sociālā partnera – LDDK – priekšlikumiem. Praktiski identiska esot nostāja uzņēmējdarbības stimulēšanas jautājumos, tostarp reinvestētās peļņas atvieglošanā, nodokļu nepalielināšanā u.c.
Turpretī par absurdu LBAS uzskata izskanējušo ideju sniegt dažāda veida atbalstu zemu atalgoto profesiju pārstāvjiem, kas liecinot par vēlmi atgriezties pie deviņdesmito gadu sākuma metodēm, kad iedzīvotājiem tika izplatīti taloni, par kuriem iegādāties nepieciešamās preces.
“Mēs taču runājam nevis par dzīves pabērniem, kuri nespētu paši sev nopelnīt pārtiku, bet gan par cienījamām profesijām – ārstiem, pedagogiem, policistiem, kuri diemžēl atkarīgi no valsts finansējuma. Mums vienkārši jānodrošina viņiem iespēja adekvāti nopelnīt un nebažīties par straujo inflācijas kāpumu,” sacījis LBAS vadītājs.
LBAS vērtējumā, šīsdienas sarunas pierādīja, ka “Finanšu ministrija joprojām nav gatava sniegt profesionālus komentārus par LBAS un LDDK priekšlikumiem, savukārt premjerministrs nevar dot solījumus, kamēr Finanšu ministrija nav veikusi aprēķinus par visu ministriju iespējām ietaupīt budžeta līdzekļus”. “Šobrīd valdībai ir apjomīgs mājas darbs, ar kuru viņiem jātiek galā tuvāko divi nedēļu laikā. Cik tas būs sekmīgs – tas atkarīgs no katra ministra izpratnes par situācijas nopietnību,” uzskata Krīgers.
Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs NTSP sēdē bija vēl skeptiskāks par ekonomikas turpmāko attīstību un uzstāja uz bezdeficīta budžeta veidošanas nepieciešamību, jo pretējā gadījumā, veidojot budžetu ar deficītu, turpmākajos gados tas tikai palielināsies.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons norādīja, ka nākamā gada budžetā izvēlētā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze 2% apmērā var izrādīties pārāk optimistiska un budžetu tomēr vajadzētu veidot pie daudz zemākas IKP izaugsmes prognozes.
