Valdība šodien nolēma četriem Dziesmu un deju svētku virsdiriģentiem un virsvadītājiem piešķirt 25 000 latu “par ieguldījumu kora mūzikas un skatuviskās tautas dejas attīstībā un izcilībā šajos Dziesmu un deju svētkos”.
Dziesmu un deju svētku biroja vadītājam un dziesmu svētku virsdiriģentam Romānam Vanagam, deju svētku virsvadītājiem Jānim Purviņam un Jānim Ērglim katram tiks piešķirti 5000 latu pēc nodokļu nomaksas, bet dziesmu svētku virsdiriģentam un noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam Mārim Sirmajam tiks piešķirti 10 000 latu.
Sirmajam prēmija ir lielāka, jo Nacionālā kultūras padome viņu aicināja prēmēt arī “par izcilu darbu jauniešu kora “Kamēr” projekta “Pasaules Saules dziesmas” sagatavošanā un realizācijā”, kura koncerti aizsāka Dziesmu svētku nedēļu.
Kā uzsver Kultūras ministrija, Sirmais ar kori “Kamēr” ir devuši nenovērtējamu un nozīmīgu ieguldījumu Dziesmu un deju svētku procesa un koru kultūras attīstībā. Sirmais un “Kamēr” ar projektu “Pasaules Saules dziesmas” ir izvērsuši saules tematikas meklējumus ārpus Latvijas robežām, projektā uzaicinot piedalīties 17 komponistus no 16 pasaules valstīm, kuri ir sarakstījuši jaundarbus korim “Kamēr” par saules tematiku. Tādējādi ar šo projektu koris “Kamēr” ir veicinājis Latvijas valsts atpazīstamību un Latvijas koru kultūras atpazīstamību pasaules mērogā, kā arī devis būtisku ieguldījumu Dziesmu un deju svētku procesa attīstībā un popularizēšanā.
Kultūras ministre uzsver: “Šie Dziesmu un deju svētki ieies vēsturē ar ļoti spēcīgu ieguldījumu svētku tradīcijas attīstībā. Tieši tradīcijas attīstība ir milzīgs šo svētku panākums, kuru ir veicinājuši valdības apbalvotie ļaudis. Katrs, kas apmeklēja kā dziesmu, tā arī deju svētku noslēguma koncertus pārliecinājās, cik augstvērtīgā kvalitātē bija sagatavoti un tāpēc jāteic paldies šiem cilvēkiem par izcilo māksliniecisko līmeni, darba organizāciju un lieliski sagatavotajiem svētkiem. Vienlaikus ir jāuzsver, ka Dziesmu un deju svētku galvenā mērķauditorija ir paši tautas mākslas un nemateriālā kultūras mantojuma kopēji, tie ir kori, deju kopas, ansambļi, pūtēju orķestri u.c. un šo kolektīvu sagatavošana Dziesmu svētkiem, kā arī lielo koncertu gatavošana ir bijis smags darbs pilna Dziesmu svētku cikla garumā.”
