Sīrijas armijas spēki ieiet arvien dziļāk vairākās valsts dienvidu pilsētās, gatavojoties plašiem protestiem pēc tradicionālajām musulmaņu piektdienas lūgšanām.
Lai gan prezidents Bašars al Asads sola reformas, tanki ieiet Daelas, Tafasas, Dzsemas un Harras pilsētās, gatavojoties apslāpēt jaunus protestus.
Jau iepriekš tanki tika izvietoti arī Homas un Hamas pilsētās.
Valsts ziņu aģentūra SANA vēsta, ka armijas vienības izvietotas, lai cīnītos ar “bruņotām teroristu grupām”, kuras atbalsta islāmisti un ārvalstu aģitatori. Valdība apgalvo, ka ir nogalināti 100 karavīri un policisti.
Savukārt cilvēktiesību aktīvisti paziņojuši, ka kopš marta vidus armijas uzbrukumos gājuši bojā vismaz 700 demonstranti.
Līdz šim Asads ir atcēlis 48 gadus valstī pastāvējušo ārkārtas stāvokli un garantējis pilsonību Sīrijas kurdiem, kuriem pašlaik nav valstiskās piederības.
Eiropas Savienība ir ieviesusi ieroču embargo, kā arī iebraukšanas aizliegumu un īpašumu iesaldēšanu pret 13 Sīrijas amatpersonām, kuru vidū gan nav prezidents Bašars, pret kura režīmu protestē Sīrijas iedzīvotāji.
Vašingtona bloķēja prezidenta Bašara al Asada brāļa Mahera al Asada, kas ir Sīrijas 4.mehanizētās divīzijas komandieris, un vairāku citu augsta ranga amatpersonu un izlūkošanas dienestu vadības īpašumu, kā arī solīja plašākas sankcijas, ja vardarbība nemitēsies.
Tomēr cilvēktiesību aizstāvji visā pasaulē kritizē Rietumvalstis par pārāk maigu izturēšanos pret Asadu, salīdzinājumam minot pret Lībijas līderi Muammaru Kadafi uzsāktos gaisa triecienus.
