Vācijas prezidenta vēlēšanas notiks 18.martā, pirmdien paziņoja Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga priekšsēdētājs Norberts Lammerts.
Prezidentu uz piecu gadu pilnvaru termiņu ievēlē īpaša federālā sapulce, kurā ir 1224 locekļi – parlamenta apakšpalātas Bundestāga deputāti un federālo zemju parlamentu delegāti.
18.marts ir pēdējā iespējamā diena, kad var notikt Vācijas prezidenta vēlēšanas, jo likumdošana nosaka, ka īpašā federālā sapulce jāsasauc 30 dienu laikā pēc valsts prezidenta atkāpšanās.
Visticamāk, ka par Vācijas prezidentu tiks ievēlēts bijušais Austrumvācijas cilvēktiesību aktīvists Joahims Gauks, kura kandidatūru atbalsta visas galvenās partijas, izņemot vien galēji kreiso partiju “Kreisie” (“Die Linke”), kas ir paziņojusi, ka neatbalstīs Gauka kandidatūru, kad martā prezidentu vēlēs federālā sapulce.
72 gadus veco bezpartejisko Gauku prezidenta amatam izvirzīja divas opozīcijas partijas – Sociāldemokrātiskā partija un Zaļo partija – pēc līdzšinējā prezidenta Kristiana Vulfa atkāpšanās.
Vācijas prezidents Kristians Vulfs, kurš iesaistīts vairākos korupcijas skandālos, piektdien paziņoja par atkāpšanos no amata dienu pēc tam, kad prokuratūra pieprasīja atcelt viņam tiesisko imunitāti.
Gauka kandidatūru svētdienas vakarā piekrita atbalstīt arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kas līdzīgi Gaukam izaugusi komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā un ir protestante, atzina populāro mācītāju Gauku par “patiesu demokrātijas skolotāju”, kurš palīdzējis valstij pēc tās atkalapvienošanās 1990.gadā.
”Šis cilvēks var dot svarīgu impulsu izaicinājumiem mūsu laikā un nākotnē,” sacīja Merkele pēc tikšanās ar savas labēji centriskās valdības un opozīcijas pārstāvjiem.
Opozīcijā esošie sociāldemokrāti un zaļie izvirzīja Gauku prezidenta amatam arī 2010.gada jūnijā, bet toreiz Merkele atbalstīja savas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) biedru Vulfu. Neraugoties uz Merkeles stingro atbalstu, Vulfs tika ievēlēts par prezidentu tikai trešajā kārtā.
Merkele piektdien solīja, ka jaunais valsts prezidents tiks izraudzīts, vienojoties ar opozīciju. Viņa norādīja, ka Vulfs ar savu atkāpšanos raidījis svarīgu signālu, ka valsts spēks ir tās daudzpusībā.
Lai gan Vācijas prezidentam vairāk ir ceremoniāla loma, zināmā mērā viņš tiek uzskatīts par valsts morāles kompasu.
2010.gada maijā Vācijas politiku satricināja toreizējā prezidenta Horsta Kēlera pēkšņā atkāpšanās no amata pēc tam, kad viņš izteicās, ka Vācijas karavīri ārvalstīs aizstāv Berlīnes ekonomiskās intereses.
