Bijušais Vācijas prezidents Kristiāns Vulfs ceturtdien stājies tiesas
priekšā apsūdzībās par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona,
prettiesiski pieņēmis dažādus labumus.
Vulfs apsūdzēts par to, ka pirms pieciem gadiem, laikā, kad ieņēmis
Lejassaksijas premjera amatu, pieļāvis, ka viņa draugs filmu producents
daļēji apmaksājis viņa ceļošanas izdevumus braucienā uz Minheni, apmaiņā
pret to palīdzot viņam reklamēt filmu projektu.
Viedokļi par šo lietu gan dalās, jo domājamais Vulfa finansiālais
ieguvums bijis vien nedaudz vairāk kā 700 eiro (491,96 lati), un daži
komentētāji apšauba, vai tas attaisno ieplānoto 22 dienu ilgo tiesas
prāvu ar 46 lieciniekiem. Sagaidāms, ka lietas izskatīšana ilgs līdz
2014.gada aprīlim.
Šī ir vienīgā apsūdzība, kas Vulfam uzrādīta šajā tiesas procesā, lai
gan sākotnēji pret viņu tika veikta izmeklēšana arī aizdomās par citiem
gadījumiem, kuros Vulfs, iespējams, bija pieņēmis dāvanas no turīgiem
draugiem, tostarp greznas brīvdienas un izdevīgu aizdevumu mājas
iegādei.
Laikraksts “Bild”, kas pirmais vēstīja par Vulfa iespējamajiem
pārkāpumiem, ceturtdien vaicā – vai federālās zemes premjerministru
tiešām iesējams uzpirkt par šādu summu, kā arī norāda, ka Vulfs “jau
ticis pietiekami sodīts”.
Izdevuma redaktora slejā arī vaicāts, vai prokurori kļuvuši
“sīkumaini un ietiepīgi,” cenšoties par katru cenu pierādīt pārkāpumus,
lai attaisnotu sākto kriminālizmeklēšanu, kas savulaik noveda pie Vulfa
atkāpšanās no amata.
Vulfa tiesas process saistīts ar 2008.gada septembra notikumiem –
došanos uz Minhenes alus festivālu “Oktoberfest” un kādu filmu pasākumu,
kā arī aizdomām par filmu producenta Dāvida Grēnevolda veiktajiem
maksājumiem.
Prokurori uzskata, ka Grēnevolds apmaksājis daļu no Vulfa izdevumiem
par viesnīcu, kā arī uzsaucis viņam maltīti restorānā un sedzis izmaksas
par bērnu pieskatīšanu. Vulfs apgalvo, ka tolaik nezinājis par šo
labvēlību un pēcāk atmaksājis drauga tēriņus skaidrā naudā. Arī
Grēnevolds stājies tiesas priekšā.
Prokurori norāda, ka Vulfs pieļāvis pārkāpumu, iespējams, pat
korupciju, kad 2012.gada decembrī sazinājies arī kompānijas “Siemens”
vadītāju Pēteru Lēšeru un lūdzis viņa atbalstu sava drauga filmu
projektam.
Ja tiesa atzīs Vulfa vainu, viņam draud līdz pat trīs gadu cietumsods vai naudassods.
Grēnevoldam un Vulfam sākotnēji bija uzrādītās daudz nopietnākas
apsūdzības korupcijā un kukuļošanā, par ko draud līdz pat piecu gadu
cietumsods.
Eksprezidents izvēlējies aizstāvēties tiesas zālē, nevis samaksāt 20
000 eiro (14 056 latu) lielu naudassodu, taču viņš pirms tiesas atzinis,
ka “tā nebūs viegla diena”.
Vulfs no Vācijas prezidenta amata atkāpās 2012.gada februārī pēc nepilniem diviem amatā aizvadītiem gadiem.
Viņš ir pirmais Vācijas bijušais valsts vadītājs, kas stājies tiesa priekšā.
Pats Vulfs noliedz savu vainu un solījis atjaunot sava vārda labo slavu.
