Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuru budžetos izveidojas pārmērīgs deficīts, uz laiku būtu jāatņem balsošanas tiesības un jāpiemēro finansiālas sankcijas, sacīts trešdien publiskotā Vācijas un Francijas kopējā vēstulē, ko plānots nosūtīt ES prezidentam Hermanam van Rompejam.
“Pret dalībvalstīm, kas nopietni vai atkārtoti pārkāpj [ES pastāvošās] kopējās saistības [attiecībā uz budžeta deficītu], būtu jāpiemēro tādas politiskas sankcijas kā balsstiesību apturēšana [zināmās jomās],” teikts vēstulē, ko parakstījusi Francijas finanšu ministre Kristīna Lagarde un viņas Vācijas kolēģis Volfgangs Šoible.
Lagarde žurnālistiem Parīzē pastāstīja, ka ar Vācijas finanšu ministru apspriedusi iespēju noteikt ES valstīm, kas pārkāpj budžeta noteikumus, “finansiāla rakstura sankcijas”. Abas amatpersonas ierosinājušas, ka šīs sankcijas varētu izpausties naudas depozīta veidā, kāds būtu jāizveido pārkāpējvalstīm.
ES valstis pagājušajā nedēļā jau vienojušās izveidot stingru sankciju mehānismu pret valstīm, kuras atkārtoti pārkāpj budžeta deficīta griestus. Saskaņā ar to valstīm, kas neveiks pasākumus sava budžeta deficīta samazināšanai zem maksimāli pieļaujamā 3% līmeņa, tiks pārtraukti ES struktūrfondu maksājumi.
Eiropas Komisija (EK) maijā paziņoja, ka vēlas būtiski pastiprināt ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienības (ES) līmenī, kontrolējot dalībvalstu budžetus, pirms tie tiek pieņemti nacionālajos parlamentos.
EK ierosinājums ir daļa no pasākumu plāna, kuru mērķis ir apturēt augošos ES valstu parādus, kas apdraud visa reģiona finansiālo stabilitāti, panākot stingru ES Stabilizācijas un izaugsmes pakta noteikumu ievērošanu un makroekonomisko neatbilstību uzraudzību.
Pakts paredz – ja ES dalībvalsts pārsniedz deficīta un parāda griestus, ES līmenī sāk pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Tai ir vairāki posmi, tostarp finansiālas sankcijas – soda naudu noteikšana vai bloka finansējuma iesaldēšana, lai stimulētu attiecīgo dalībvalsti veikt situācijai atbilstošus korektīvus pasākumus. Līdz šim gan ES nav bijis neviena gadījuma, kad EK kādu bloka valsti par budžeta deficīta griestu pārkāpšanu būtu sodījusi finansiāli.
Pašlaik EK pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir sākusi pret 20 ES dalībvalstīm, tostarp Latviju un Lietuvu. Igaunijai, ko EK nesen atzina par gatavu eiro ieviešanu, no šādas procedūras izdevies izvairīties, jo tās budžeta deficīts ir krietni zem pieļaujamā 3% maksimuma.
