Vācija un Austrija ir gatavas uzņemt Austrumeiropas viesstrādniekus, kuriem abu valstu darba tirgus būs atvērts no svētdienas, 1,. maija, vēsta “Eubusiness.com”. Daži eksperti gan norādījuši, ka Vācijā un Austrijā tomēr neieradīsies tik milzīgi darba meklētāju pūļi kā Īrijā.
Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunās dalībvalstis, tad savu darba tirgu atvēra vien daļa ES “veco” valstu. Vācija un Austrija bija to valstu vidū, kas nolēma savu darba tirgu slēgt, jo baidījās, ka ārzemnieki to “sašūpos”. Tādēļ daudzi bijušo sociālistisko valstu iedzīvotāju laimi devās meklēt citās valstīs, piemēram, Īrijā, kas savu darba tirgu bija atvērusi.
Darba tirgus pētnieks Klauss Cimermans saka, ka pirms dažiem gadiem ungāri, čehi un poļi, kas gribēja braukt strādāt Rietumeiropā, to jau izdarīja. Arī Polijas darba lietu ministre Jolanta Fedaka norādījusi, ka Varšava “negaida masveida izceļošanu”. Līdzīgi viedokļi valdot arī Budapeštā, Ļubļanā un Prāgā.
Kopumā Vācijā un Austrijā varēs strādāt astoņu jauno dalībvalstu – Polijas, Ungārijas, Slovēnijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Slovākijas – iedzīvotāji.
Cits darba tirgus pētnieks Joahims Mellers skaidrojis, ka patlaban ir grūti pateikt, cik daudz austrumeiropiešu varētu iebraukt Vācijā. Taču viņu skaits varētu svārstīties no 100 000 līdz 140 000 ik gadu īstermiņā. Savukārt Austrijas Darba ministrija lēš, ka valstī tuvāko divu gadu laikā iebrauks no 40 000 līdz 50 000 viesstrādnieku.
Pēc pētnieku domām, viens no iemesliem, kādēļ Vāciju un Austriju nesagaida vēl lielāks Austrumeiropas darbaroku pieplūdums, ir valodas barjera – arvien mazāk jauniešu zina vācu valodu, bet arvien vairāk pārvalda angļu.
“Eubusiness” akcentē, ka atsevišķi eksperti pat uzsver, ka savulaik neatvērt Vācijas un Austrijas tirgu bija kļūda. Kvalificēti viesstrādnieki, kas savulaik varēja strādāt Vācijā, tagad ir aizbraukuši uz citām valstīm, saka Bavārijas biznesa asociācijas vadītājs Bertrams Brosards. “Tie, kuri meklēja darbu [citās valstīs], pēdējās gados ir aizbraukuši uz valstīm, kuras tiem atvēra savas durvis,” viņš sacījis.
Vienlaikus gan Brosards, gan citi eksperti atzīmē, ka Vācijas iedzīvotāju vidējais vecums palielinās. Tas nozīmē, ka ik gadu daudzi cilvēki beidz savas darba gaitas, un aizstājējus darba devēji meklēs ārpus Vācijas robežām. Fedaka akcentējusi, ka tieši šis fakts – Vācijas uzmundrinājums jaunajiem Polijas iedzīvotājiem braukt strādāt uz Vāciju – raisa bažas par “smadzeņu aizbraukšanu”.
Jau vēstīts, ka 1. maijā savu darba tirgu atvērs Vācija un Austrija. Uz šīm valstīm varēs doties arī Latvijas iedzīvotāji un, kā atzīst valodu mācību centri, pēdējā laikā ir pieaugusi interese par vācu valodu Vācijas darba tirgus dēļ. Bažas par darbaspēka aizplūšanu uz Vāciju valda Lietuvā un Polijā.
Vācijas un Austrijas iedzīvotāju vidū jau bija izskanējušas bažas, ka austrumeiropiešu pieplūduma dēļ grūtāk darbu būs atrast vietējiem iedzīvotājiem, jo iebraucēji būs ar mieru strādāt par zemākām algām.
