Vācijas federālais prokurors ceturtdien anulēja Reiha tiesas 1933. gadā holandietim Marinusam van der Lubem par Reihstāga dedzināšanu piespriesto nāvessodu, paziņojot, ka spriedums bijis pretlikumīgs.
Van der Lubi Reiha tiesa 1933. gadā atzina par vainīgu nodevībā un ļaunprātīgā dedzināšanā. Nākamajā mēnesī Leipcigā uz giljotīnas viņam nocirta galvu.
Reihstāga dedzināšanas dēļ nacionālsociālistiem bija vieglāk iegūt varu Vācijā. Šo notikumu viņi izmantoja, lai iedvestu cilvēkiem bailes no komunisma draudiem. Ādolfs Hitlers pārliecināja tā laika Vācijas prezidentu Paulu fon Hindenburgu parakstīt lēmumu, kas atcēla vairākas pilsoņtiesības, tādējādi sagatavojot ceļu represijām pret komunistiem un citiem nacionālsociālistu oponentiem.
1933. gada sprieduma atcelšana tika pamatota ar 1998. gada likumu, kas pieņemts, lai anulētu nacistu laikā nodarītās prettiesiskās darbības, skaidroja federālais prokurors. Reiha tiesas spriedums tika pārskatīts, reaģējot uz kāda Berlīnes advokāta iesniegumu.
Attaisnojošais spriedums Reihstāga dedzināšanas lietā attiecībā uz četriem citiem apsūdzētajiem – arī bulgāru komunistu līderi Georgiju Dimitrovu – paliek spēkā, norādīja prokurors.
