ASV zinātnieki uz Marsa atklājuši sena ezera pēdas, kas radījis jaunas cerības, ka uz “sarkanās planētas” pirms miljardiem gadu bijusi dzīvība.
3,4 miljardus gadu senais ezers bijis 207 kvadrātkilometrus liels un līdz 500 metru dziļš, paziņoja Kolorādo universitātes pētnieku komanda.
“Šīs ir pirmās skaidrās liecības par krasta līniju uz Marsa,” jaunākajā “Geophysical Research Letters” izdevumā raksta zinātniskais līdzautors Gaetāno di Ahille. “Krasta līniju identificēšana un esošie ģeoloģiskie rādītāji ļauj mums aprēķināt ezera lielumu un tilpumu, un tas radies aptuveni pirms 3,4 miljardiem gadu.”
Attēlu analīze parādījusi, ka ūdens izgrauzis kanjonu un pēc tam atradis ceļu uz ieleju, kurā palikuši nogulumi.
“Krasta līniju atrašana mums ir kā sava veida Svētais Grāls,” paziņoja docents Braiens Hineks, piebilstot, ka ezers pastāvējis laikā, kad Marss bija vēss un sauss. “Šis atklājums pierāda ne tikai to, ka uz Marsa bijusi izturīga ezeru sistēma, bet arī mums parāda, ka ezers veidojies pēc tam, kad beidzies siltais un mitrais periods.”
Zinātnieki uzskata, ka senākais Marsa reljefs veidojies siltajā un mitrajā ērā pirms 4,1 līdz 3,7 miljardiem gadu, kad planētu bombardēja lieli meteorīti.
Jaunatklātais ezers, domājams, radies 300 miljonus gadu pēc siltās un mitrās ēras beigām.
Zinātnieki uzskata, ka deltas līdzās ezeram varētu arī saturēt noslēpumus par iespējamo agrāko dzīvību uz Marsa, jo uz Zemes šādās vietās radušies dzīvības iedīgļi.
