Ukraina pie Eiropas Savienības (ES) un NATO vēršas pēc militārās
palīdzības, Vācijas radiostacijas „Deutschlandfunk” ēterā pavēstīja
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
No NATO tiek sagaidīta stratēģijas maiņa attiecībās ar Ukrainu. Kā sacīja ministrs, šobrīd ir vajadzīga ne tikai politiska, bet arī militāra palīdzība.
Viņš arī atzina, ka pastāv nopietni Krievijas iebrukuma draudi.
Ukrainas karavīri nemitīgi tiek apšaudīti no robežas Krievijas puses,
nav pārtraukts arī prokremlisko kaujinieku atbalsts, caur
robežpunktiem, kurus nekontrolē Ukraina, notiek pastāvīgs kaujinieku,
bruņojuma un tehnikas pieplūdums, norādīja ministrs.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu,
bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas
okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū
Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu
ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem,
Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas
tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem – Slovjanskas un
Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un
Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas
rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām
amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas
finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
