Protestējot pret Spānijas valdības īstenotajiem taupības pasākumiem, otrdien Madridē pie parlamenta ēkas bija sapulcējušies tūkstošiem spāņu, kuri nobloķēja piekļuvi Kongresam, kurā tika apspriests 2013.gada budžets.
“Cilvēki ielās jūt, ka politiķi mūs nerespektē. Viņi apcērp [līdzekļus] veselībai un izglītībai, ietekmējot visvieglāk ievainojamos,” norādīja viens no protestētājiem.
Protestētāji mēģināja aplenkt parlamenta ēku, bet policija to nepieļāva, un demonstranti bija spiesti atgriezties atpakaļ laukumā pie parlamenta.
Pēdējo mēnešu laikā Spānijā notikusi virkne protestu, kuru laikā nereti izcēlušās policijas un demonstrantu sadursmes, tomēr vakardiena azivadīta bez šādiem starpgadījumiem.
Kā ziņots, Spānijas 2013.gada budžetā paredzēta vēl bargāka taupība, tādējādi valstij cenšoties samazināt budžeta deficītu, neraugoties uz ekonomikas recesiju, augsto bezdarba līmeni un aizvien pieaugošajiem parādsaistību maksājumiem.
Protestētāji otrdien pieprasīja divu valdošo partiju – Tautas partijas un Sociālistu partijas – politiķu atkāpšanos.
“Es esmu ieradies, lai kliegtu un apvainotu viņus,” atzina viens no demonstrantiem Rafaels Martiness.
“Spānija cieš no briesmīgas korupcijas. Valda tā pati hierarhija, kas [ģenerāļa Fransisko] Franko laikā,” viņš piebilda.
Protestētāju dusmas uzkurinājis arī eirozonas dalībvalstu lēmums piedāvāt Spānijai līdz pat 100 miljardiem eiro (70,3 miljardiem latu), lai stabilizētu Spānijas bankas, kuri daudzi spāņi vaino krīzes izraisīšanā.
“Tiek darīts viss, lai pakļautos starptautiskajai banku sistēmai. Viņi atņem cilvēkiem tiesības un vajā nabagos,” norādīja Martiness.
Spānijas Centrālā banka otrdien paziņoja, ka ekonomiskā lejupslīde turpinājusies arī 2012.gada trešajā ceturksni, bet budžeta ministrs Kristobals Montoro, uzrunājot parlamentu, pauda pārliecību, ka, pateicoties jaunajam budžetam, 2013.gads kļūs par pēdējo recesijas gadu.
Ministra izteikumi, ka 2013.gada budžets ir “sociāli orientētākais budžets Spānijas demokrātijas vēsturē”, izpelnījās demonstrantu dusmas.
