Aptuveni trešdaļā jeb 27% Latvijas degvielas uzpildes staciju (DUS) patērētājs saņem mazāk degvielas, nekā iegādājies, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldi veikto pārbaužu rezultāti.
PTAC Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece informēja, ka īpaši neapmierinoši mērījumu rezultāti fiksēti SIA “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacijā “Brankstūri” Jelgavas rajona Cenu pagastā un SIA “East-West Transit” degvielas uzpildes stacijā “Adamova” Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā.
Šajās DUS pārkāpumi konstatēti abu degvielas veidu tirdzniecībā, proti, mērījumu faktiskā kļūda sasniedza 1,2% “Brankstūros”, bet “Adamovā” fiksētas vēl lielākas novirzes, kas nebija precīzi konstatējamas, jo pārsniegušas pēdējo nolasāmo kļūdas atzīmi uz kontroles mērtrauka skalas.
Kā pozitīvu piemēru godprātīgai attieksmei pret klientiem Biksiniece minēja tās DUS, kurās veikto kontroles mērījumu rezultāti apliecināja, ka aparāti bijuši noregulēti ar precizitāti ap 0,1% robežās – tātad faktiski iepildītais degvielas daudzums bija tuvināts kontroles dozas nominālajai vērtībai.
Šāda situācija bijusi AS “Virši-A” Valkas rajonā Smiltenē, Stacijas ielā 2, SIA “JK” Kuldīgā, Lapegļu ielā 1, SIA “East-West Transit” Talsu rajonā, Valgales pagastā.
PTAC un VID veica kontroles mērījumus, metroloģiskos testus ar kalibrēta atbilstošas precizitātes klases degvielas mērtrauka palīdzību, 33 degvielas tirdzniecības uzņēmumiem piederošajām 50 DUS. Katrā pārbaudītajā DUS metroloģiskais tests veikts diviem degvielas uzpildes dozatoriem, kurus izmanto izplatītāko degvielas veidu, 95E markas benzīna un dīzeļdegvielas, uzpildei.
Testu rezultāti neatbilstības uzrādījuši deviņos pārbaudītajos uzņēmumos jeb 27% no projekta laikā pārbaudīto uzņēmumu skaita, proti, bijis iepildīts mazāk degvielas, nekā vajadzētu.
Turklāt pārbaužu rezultātā novērota kopīga tendence – 92% degvielas uzpildes aparātu tiek noregulēti tā, lai faktiskā mērījumu kļūda būtu uz maksimālās pieļaujamās kļūdas robežas, proti, 0,5% no iepildāmā degvielas daudzuma jeb 50 mililitri uz desmit litriem degvielas.
Izvērtējot šo tendenci, jāsecina, ka tomēr pastāv augsta riska pakāpe, ka netiks nodrošināta degvielas uzpildes aparātu atbilstība normatīvajos aktos noteiktajai precizitātei visā verificēšanas derīguma intervālā, kas ir viens gads saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu prasībām, piebilda Biksiniece.
Pret deviņiem uzņēmumiem, kuros konstatētas neprecizitātes degvielas mērījumos, sākta arī lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.
Ņemot vērā strauji augošās degvielas cenas, degvielas mērījumu precizitāte patērētājiem ir īpaši aktuāla, jo, pēc veiktajiem aprēķiniem, ja, degvielas dozatoram ir, piemēram, 1,2% nobīde no normas, tad pielejot pilnu bāku 50 litrus, patērētājs pārmaksā aptuveni 0,50 latus.
PTAC un VID pārbaudījuši degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumos, lai noskaidrotu, cik precīzi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām degvielas uzpildes stacijās tiek mērīta degviela, realizējot to patērētājiem. Pārbaužu mērķis bijis arī novērst pieļautos pārkāpumus.
Biksiniece norādīja, ka katrā uzņēmumā šim mērķim ir paredzēti attiecīgi kontroles mērtrauki, turklāt nodrošinājums ar mērtraukiem tiek pieprasīts arī uzņēmumu licencēšanas procesā. Iespēju pārliecināties par mērījumu pareizību šaubu gadījumos, izmantojot šos mērtraukus, var pieprasīt arī patērētāji – degvielas pircēji.
Biksiniece uzsvēra, ka atklātie normatīvo aktu pārkāpumi un konstatētās tendences liecina, ka daļā DUS mērījumu precizitāte tomēr ir apšaubāma. Tā varētu būt izskaidrojama ar nepietiekamiem iekšējās kontroles mehānismiem vai citiem apstākļiem.
Viņa piebilda, ka PTAC aicina visus degvielas tirgotājus rūpīgāk sekot tam, lai degvielas uzpildes aparāti būtu maksimāli precīzi, un nestabilu rādījumu gadījumā rekomendē tos verificēt biežāk nekā reizi gadā, lai garantētu pareizus norēķinus ar patērētājiem.
PTAC arī turpmāk plānos uzraudzības pasākumus degvielas realizācijas uzņēmumos, solīja PTAC pārstāve.
