Aptuveni trešā daļa Eiropas pilsētu iedzīvotāju elpo gaisu, kura piesārņojums pārsniedz pieļaujamās Eiropas Savienības (ES) normas, savā pirmdien publiskotajā ziņojumā atzinusi Eiropas Vides aģentūra (EEA).
Savukārt, vērtējot pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteiktajiem standartiem, kas ir augstāki, situācija šai ziņā ir vēl trīsreiz sliktāka.
EEA ziņojumā minētie dati par 2010.gadu liecina, ka 21% Eiropas pilsētu iedzīvotāju elpo gaisu, kurā tā dēvēto PM10 daļiņu koncentrācija pārsniedz ES noteiktās diennakts normas. Runa ir par daļiņām, kuru diametrs ir 10 mikrometri jeb 10 miljondaļas metra.
Vēl bīstamākas par PM10 daļiņām ir PM2,5 daļiņas, kuru diametrs ir četrreiz mazāks, tādēļ tās var iekļūt dziļi cilvēka plaušās un nonākt pat asinsritē.
Pārmērīgam šādu daļiņu piesārņojumam, vērtējot nevis pēc ES diennakts, bet gan gada normas, pakļauti 30% pilsētu iedzīvotāji.
Taču, vērtējot pēc PVO noteiktajiem standartiem, pārāk augstam PM10 daļiņu piesārņojumam pakļauti 81% pilsētu iedzīvotāju, bet PM2,5 piesārņojumam – pat 95%, atzīst EEA.
Minētās daļiņas galvenokārt satur automašīnu izplūdes gāzes. Visnopietnākā situācija attiecībā uz šo piesārņojumu konstatēta Viduseiropas un Austrumeiropas rūpnieciskajos rajonos.
Tiesa gan, laikā no 2001. līdz 2010.gadam par 15% sarucis tā dēvētais primārais PM10 un PM2,5 piesārņojums, kas nonāk gaisā tiešā ceļā.
“Eiropas Savienības politika pēdējo desmit gadu laikā palīdzējusi ierobežot daudzu piesārņotājvielu nonākšanu vidē, bet mēs varam darīt vēl vairāk,” norādījusi Eiropas Vides aģentūras (EEA) izpilddirektore Žaklīna Makgleida.
Viņa atzinusi, ka pilsētās un reģionos, kur gaisa piesārņojums ir visaugstākais, tas samazina paredzamo cilvēku dzīves ilgumu par aptuveni diviem gadiem.
