Komisija, kas vērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB)
priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbilstību amatam, tomēr netiks
veidota, šodien pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu (V)
žurnālistiem paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Viņš skaidroja, ka nav pamata šādas komisijas veidošanai.
Ģenerālprokurors ar premjerministri šodien apsprieduši citus pasākumus KNAB darbības normalizēšanai.
“Mēs apspriedām iespējamos pasākumus, kādi būtu veicami, lai
normalizētu stāvokli KNAB, lai darbs noritētu normāli. Ieskicējām
iespējamos darbības virzienus, un šajā mūsu iezīmētajā plānā pagaidām
nav paredzēta komisija, jo nejuridiskā valodā varētu saukt par KNAB
priekšnieka atlaišanas komisiju,” skaidroja Kalnmeiers.
Gan premjerministre, gan arī Kalnmeiers neredzot pamatu šādas
komisijas izveidošanai, jo KNAB darbību esot iespējams normalizēt ar
citiem pasākumiem.
Kā viens no pasākumiem, kas tikšanās laikā pārrunāts, ir
nepieciešamība izvērtēt pārraudzību kā pareizo KNAB kontroles modeli.
Pēc ģenerālprokurora domām, šāds modelis esot ļoti neefektīvs. Ir
jāsaprot, vai ir nepieciešams mainīt pārraudzības institūtu kā tādu, vai tikai attiecībā uz KNAB izraudzīties citu padotības formu,” sacīja Kalnmeiers. Pēc viņa teiktā, šī jautājuma risināšanai būtu jāveido ekspertu darba grupa.
Otrs jautājums esot par
biroja institucionālo modeli. Tam ir iespējami vairāki varianti, bet
pats Kalnmeiers ir pārliecināts, ka KNAB jābūt vienīgajai izmeklēšanas
iestādei, kas nav pakļauta speciālā dienesta reglamentam.
Lai gan pašreiz iezīmētajā plānā šādas komisijas izveide nav
paredzēta, tas neizslēdz iespēju, ka nākotnē tāda varētu tikt izveidota.
Tiekoties ar valdības vadītāju, ir izvērtēts jautājums par Streļčenoka
atbildības izvērtēšanu, bet ne tādā kontekstā, kā tas visu šo nedēļu ir
pārspriests – par Streļčenoka atbrīvošanas komisijas izveidošanu. Tā
visticamāk, varētu būt tāda pati komisija, kāda pērn tika izveidota
Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša vadībā, un kas
izvērtēja Streļčenoka darbību.
“Kopš komisijas atzinuma ir pagājuši pilni seši mēneši.
Premjerministre piekrita manam viedoklim, ka ir jāveido jauna komisija,
kura izvērtēs, kādas pārmaiņas ir notikušas, vai ir ņemti vērā trūkumi,
un vai kaut kas ir darīts, lai novērstu šos trūkumus,” piebilda
ģenerālprokurors.
