Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrīna Eštone pēc vairāku mēnešu ilgām pārrunām pirmdien panākusi vienošanos ar Eiropas Parlamentu (EP) par bloka diplomātiskā dienesta aprisēm.
Pēc tikšanās Madridē Eštone un bloka galveno institūciju pārstāvji apliecināja, ka ir “panākta politiska vienošanās saistībā ar priekšlikumu” par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi.
“Šī vienošanās ļauj mums virzīties uz priekšu, un ceru, ka tiks izveidots tāds Ārējās darbības dienests, ko Eiropas Savienības pilsoņi ir pelnījuši, Ārējās darbības dienests, kas atbilst 21.gadsimta prasībām,” paziņoja augstā amatpersona. “Mums nevajadzētu par zemu novērtēt šīs dienas lēmuma svarīgumu.”
Eštone arīdzan pauda cerību, ka nākamajā mēnesī šo vienošanos apstiprinās pilns EP sastāvs, kā arī visas bloka dalībvalstis, lai jau līdz rudenim dienests varētu sākt savu darbu.
Sarunās pirmdien piedalījās EP, Eiropas Komisijas (EK), kā arī 27 dalībvalstu pārstāvji, kas centīsies panākt apstiprinājumu attiecīgajās institūcijās, lai nākamajā mēnesī tas varētu gūt ES ārlietu ministru atbalstu.
Diplomātiskā dienesta izveidi nosaka Lisabonas līgums
Diplomātiskā dienesta, kā arī pašas Eštones amata izveidi nosaka Lisabonas līgums, kas stājās spēkā pērnā gada decembrī.
EK prezidents Žozē Manuels Barrozu šo vienošanos nodēvējis par “būtisku soli uz priekšu”, vienlaikus paužot cerību, ka dienests sāks darbu “cik drīz vien iespējams”.
