Tikai 25 pašvaldības norādījušas, ka pilnībā nodrošinās izglītību bez maksas, šodien žurnālistiem sacīja tiesībsargs Juris Jansons un piebildē pauda nožēlu, ka šo pašvaldību vidū lielās pašvaldības ir tika dažas un no lielajām pilsētām tikai Jūrmala un Jēkabpils.
Tiesībsarga biroja apkopotie dati par Latvijas pašvaldību finansējumu bezmaksas izglītības nodrošināšanai 2013.gadā rāda, ka to vidū ir arī Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Ciblas novads, Ērgļu novads, Garkalnes novads, Ilūkstes novads, Inčukalna novads, Jelgavas novads, Kokneses novads, Krimuldas novads, Ķekavas novads, Lubānas novads, Mazsalacas novads, Mārupes novads, Nīcas novads, Olaines novads, Ozolnieku novads, Pārgaujas novads, Priekules novads, Rēzeknes novads, Rucavas novads, Siguldas novads.
Jansons arī akcentēja, ka ir 16 pašvaldības, kurās, salīdzinot ar 2012.gadu, šogad piešķirtais finansējums uz vienu skolēnu ir būtiski pieaudzis, piemēram, Liepājai no 2,52 latiem līdz 13,22 latiem, Priekuļu novadam no 5,43 latiem līdz 27,87 latiem, Olaines novadam no 12,35 latiem līdz 43,07 latiem.
Taču ir arī pašvaldības, kurās piešķirtais finansējums uz vienu bērnu ir samazinājies. Saldus novadā tas nokrities no 9,34 latiem uz 7,82 latiem, Preiļu novadā no 61,27 latiem līdz 37,92 latiem, Ādažu novadā no 18 latiem līdz 12,82 latiem.
Jansons norādīja, ka arī dati par to, cik daudz finansējuma vajadzētu uz vienu bērnu bezmaksas izglītības nodrošināšanai, atšķiras. Talsu novads norādījis, ka tas būtu 25 lati, tikmēr Bauskas novads – 55 lati, Saulkrastu novads 50 lati. Savukārt izglītības un zinātnes ministrijas darba grupā aprēķinātais skaitlis esot 40 lati.
Runājot par sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā, kurus skata parlaments, uzvēra, ka tiks skaidri pateikts, ka pašvaldība nevis piedalās, bet nodrošina skolām nepieciešamos līdzekļus. Līdz šim tas esot diezgan plaši interpretēts. Viņš arī pauda pārliecību, ka šādas izmaiņas nerada papildus funkcijas pašvaldībām, bet precizē tās un arī pašvaldības atbildību. Jansons uzskata, ka grozījumi likumā Saeimai ir jāizskata pirms došanās vasaras brīvdienās. Pretējā gadījumā tas demonstrēšot politiskās gribas trūkumu.
Tiesībsargs arī uzsvēra, ka pašreiz spēkā esošais regulējums neparedz, ka vecākiem būtu jāpērk bērniem mācību līdzekļi. “Esošais tiesiskais regulējums neprasa vecākiem pat zīmuli iegādāties,” sacīja Jansons. Viņš gan norādīja, ka vecāki vēlas ziedot un atbalstīt skolu, viņi to var darīt, taču tam jābūt brīvprātīgi, nevis piespiedu kārtā. “Neviena pašvaldība, skola vai amatpersona nevar to uzlikt par pienākumu,” piebilda tiesībsargs.
Viņš arī akcentēja, ka tām pašvaldībām, kas nav ieplānojušas līdzekļus bezmaksas izglītībai, nāksies to darīt. Tiesībsargs uzsvēra, ka pašvaldībās atšķirīgā finansējuma dēļ nedrīkst atšķirties izglītības kvalitāte un visiem ir jābūt vienādām tiesībām un iespējām iegūt izglītību.
Tiesībsarga birojs bija aicinājis visas pašvaldības sniegt informāciju par izglītībai piešķirto finansējumu, taču ne visas šim aicinājumam ir atsaukušās.
Jau vēstīts, ka rekordists līdzekļu atvēlēšanā bezmaksas izglītības nodrošināšanai Latvijā ir Ozolnieku novads, kas gadā šiem mērķiem atvēl 100 latus uz vienu skolēnu, kamēr par bagātu uzskatītā Rīga šiem mērķiem velta vien 2,21 latu, liecina Tiesībsarga biroja apkopotie dati par Latvijas pašvaldību finansējumu bezmaksas izglītības nodrošināšanai 2013.gadā.
Ozolniekiem seko Nīcas novada pašvaldība, kur finansējums uz vienu bērnu ir 61,06 lati, un Pārgaujas novads ar 55 latiem. Finansējums robežās no 40 līdz 50 latiem uz vienu skolēnu ir atvēlēts četrās pašvaldībās – Jaunpils, Ciblas, Olaines un Jelgavas novadā.
Līdzekļi robežās no 30 līdz 40 latiem bezmaksas izglītības nodrošināšanai paredzēti astoņās pašvaldībās, bet visvairāk – 35 – ir to pašvaldību, kuras uz vienu bērnu gadā šim nolūkam ir atvēlējušas no 10 līdz 20 latiem. Nedaudz mazāk – 22 – pašvaldības šiem mērķiem tērē 20 līdz 30 latus, 16 pašvaldības tērē līdz 10 latiem, tostarp Neretas novads piešķīris 3,17 latus, Baldones novads – 4 latus, Cēsu novads – 5 latus, Limbažu novads – 5,60 latus, bet Krustpils novads – 6,04 latus.
No republikas pilsētām Rēzeknē finansējums uz vienu bērnu ir 3,50 lati, Valmierā – 7,60 lati, Jēkabpilī – 10 lati, Liepājā – 13,22 lati, Jelgavā – 20 lati, bet Jūrmalā – 30 lati.
Šogad valsts piešķirtais finansējums mācību literatūras iegādei uz vienu izglītojamo ir 6,26 lati, bet nākamgad paredzēts piešķirt 7 latus.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā panākta vienošanās, ka vecākiem bērnu personiskai lietošanai iegādājamos mācību līdzekļus noteiks ar skolas pašpārvaldes lēmumu. Komisija uz otro lasījumu grozījumos Izglītības likumā izskatījusi arī priekšlikumus, kas nosaka, par ko maksā valsts, pašvaldība un vecāki.
Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērni ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem. Tādējādi tiks sniegta skaidra atbilde uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus – pašvaldība.
Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.
Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.
Vecāku pārziņā paliek individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.
