Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka iezīmējas skaidra nepieciešamība pēc procedūras, kādā veidā un kas organizē koalīcijas izveidi, tādēļ būtu jādomā par šādas kārtības izstrādi.
Jansons intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” uzsvēra, ka “Saskaņas centra” (SC) neiekļaušana valdībā neliecina par tiešu etnisko diskrimināciju, bet drīzāk par politisko kultūru, kas ir ārkārtīgi zema. “Raugoties uz cilvēkiem, kas no katras partijas iekļuvuši parlamentā, kas ir ar dažādu etnisko piederību, mēs noteikti nevaram runāt par etnisko diskrimināciju,” norādījis tiesībsargs.
Viņš klāstījis, ka ne vienmēr tie, kas vēlēšanās guvuši lielāko atbalstu, veido koalīciju. Taču esošā politiskā kultūra apliecina, ka situācija ir jāmaina.
“Esošā situācija un politiskā kultūra rāda, ka ir kaut kas jāmaina, varbūt arī normatīvajā līmenī jāizstrādā kāda procedūra, kas tad ir tie, kas veido koalīcijas projektu, iesniedz Valsts prezidentam priekšlikumus, pretējā gadījumā sanāk, ka tie, kas pirmie sāk sarunas, arī ir sarunu vadītāji, vienus iesaistot, ar citiem, kā SC, kaut kādā brīdī aprunājoties, bet ZZS [Zaļo un zemnieku savienība] vispār netika iesaistīta vai tika iesaistīta ļoti pasīvi,” sacījis Jansons.
Tās gan nebūtu reglamentētas tiesības, bet “iezīmējas skaidra nepieciešamība pēc procedūras, kādā veidā un kas organizē koalīcijas izveidi”. Jansons uzskata, ka esošā koalīcija nevarēs noturēties vismaz trīs gadus.
Jansons arī pastāstījis, ka Tiesībsarga birojā pēc vēlēšanām nav vērsušies cilvēki, uzskatot, ka tomēr pastāv etniskā diskriminācija.
