Ja tiks apstiprināts Latvijas valdības ierosinājums ierobežot banku iespējas piedzīt līdzekļus no neveiksmīgiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, “Swedbank” pārskatīs savu biznesu Latvijā, pirmdien paziņoja bankas korporatīvās komunikācijas viceprezidents Tomass Baktemans. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka Latvija neapstiprinās šo ierosinājumu.
“Ja tas tiks realizēts, mums nāksies pārskatīt savas operācijas Latvijā. Šis konkrētais ierosinājums ir mērķēts uz hipotekāro kredītu tirgu, un tas ir galvenais mūsu satraukuma avots,” sacīja Baktemans.
Ja reformas tiks realizētas, tas radīs tirgus dalībniekiem signālu, ka “nevar zināt, kas notiks tālāk”, skaidroja bankas pārstāvis.
“Problēma attiecībā uz Latviju – un es nedomāju, ka tas [kredītņēmēju aizsardzības plāns] materializēsies, – ir tāda, ka tas ievērojami palielinās politisko risku Latvijas tirgū,” sacīja Baktemans.
“Mums būs ļoti grūti strādāt vidē, kur valdība ar atpakaļejošu spēku lemj par likuma izmaiņām, kas skar mūsu līgumus ar klientiem. Tas ļoti atšķiras no iedibinātās likumu prakses Eiropas Savienībā,” piebilda Baktemans.
Pēc Baktemana domām, šo Latvijas valdības ierosinājumu vajadzētu iekļaut diskusijās starp Latviju un starptautiskajiem aizdevējiem, lai neļautu Latvijai apstiprināt šādu likumprojektu.
Viņš piebilda, ka “Swedbank” pārstāvji tuvākajā laikā plāno tikšanos ar Latvijas amatpersonām un citām finanšu institūcijām, kas strādā Latvijas tirgū, lai apspriestos par Latvijas valdības ierosināto kredītņēmēju aizsardzības plānu.
“Swedbank” izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedz 61 miljardu Zviedrijas kronu (4,18 miljardus latu), no kuriem 24 miljardi kronu (1,64 miljardi latu) izsniegti hipotekārajos kredītos, skaidroja Baktemans.
Latvijas banku sektorā dominē “Swedbank”, SEB, “Nordea” un “DNB Nord”, kas jau cieš ievērojamus zaudējumus nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma dēļ.
Ziņas par “Swedbank” draudiem ierobežot operācijas Latvijā, kā arī baumas par iespējamo “Swedbank” un “Nordea” apvienošanos pirmdienas rītā izraisīja “Swedbank” akciju cenu kāpumu par 6,3%.
Kā ziņots, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzdeva Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem.
Kā aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne, premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja-fiziskas personas atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas.
Par Dombrovska ierosinājumu neapmierinātību paudušas arī Zviedrijas bankas, kas šādu likuma izmaiņu gadījumā varētu ciest lielus zaudējumus, jo bankām atņemtos dzīvokļus, visdrīzāk, nāksies pārdot par zemākām cenām, nekā par tiem bija izsniegti kredīti.
