Turpmākās Šveices un Eiropas Savienības (ES) attiecības ir apdraudētas, jo svētdien šveicieši dosies pie balsošanas urnām, lai referendumā lemtu, vai bloka dalībvalstu pilsoņiem jāļauj bez ierobežojumiem ieceļot valstī.
Balsošana pa pastu jau sākusies.
Referendumā pilsoņiem jālemj par valdības ierosinājumu pagarināt Šveices vienošanos ar ES par brīvu darbaspēka kustību, kas šobrīd arī 400 000 šveiciešu nodrošina neierobežotu pieeju darbavietām ES. Vienlaikus vēlētājiem jāizšķiras, vai šī vienošanās attiecināma arī uz abām jaunākajām bloka dalībvalstīm – Bulgāriju un Rumāniju.
Referendums pretstatījis Šveices ekonomiskās intereses tradicionālajām iedzīvotāju bailēm no imigrācijas un Alpu valsts lolotajai neitralitātei.
Vairāk nekā puse no valstī dzīvojošajiem 1,62 miljoniem ārzemnieku ieradušies no ES, galvenokārt no Rietumeiropas.
Kopš 2002.gada, kad Šveice pamazām sāka atcelt ierobežojumus ES dalībvalstu pilsoņu nodarbināšanai, ieceļotāju skaits no bloka dalībvalstīm pieaudzis par gandrīz 200 000, tādējādi veicinot līdz pagājušajam gadam vērojamo valsts ekonomikas straujo uzplaukumu.
Šveices prezidents un finanšu ministrs Hanss Rūdolfs Mercs nesen brīdināja, ka negatīvs balsojums var iekustināt lavīnu, kas apdraudēs veselu virkni divpusējo līgumu ar ES, tostarp transporta, izglītības un lauksaimniecības jomās, vēl vairāk sarežģījot jau tā ne visai gludās attiecības ar ES.
Neskatoties uz to, ES ir galvenais Šveices tirdzniecības partneris, un tiek lēsts, ka šobrīd noslēgtie Bernes un Briseles līgumi ik dienu nodrošina miljardu franku (472 miljonu latu) lielu apgrozījumu.
“Mūsu valsts ir pret dalību [ES], taču mēs atzīstam, ka mēs nespētu turpmāk dzīvot vieni, nenonākot pilnīgā izolācijā, un mēs to nevaram atļauties,” uzsvēra Mercs.
Lai gan valdības iniciatīvu atbalsta pārliecinošs vairākums Šveices politiskās, biznesa un sociālās elites, tautas attieksme ir piesardzīga.
Pēdējā sabiedriskās domas aptauja, kuras rezultātus 28.janvārī publiskoja Šveices valsts televīzija, liecina, ka tikai 50% aptaujāto atbalsta valdības ierosinājumu, kamēr 43% to noraida, bet atlikušie septiņi procenti vēl nav izšķīrušies, kā balsot.
Mēneša laikā oponentu skaits ir nedaudz palielinājies, attiecīgi samazinoties proeiropeiski noskaņoto vēlētāju skaitam.
Tajā pašā laikā, kad pirms deviņiem gadiem referendumā tika lemts par brīvās ceļošanas līguma apstiprināšanu, to atbalstīja 67% šveiciešu. Arī 2005.gadā, lemjot par līguma attiecināšanu uz tobrīd jaunajām ES dalībvalstīm, par balsoja pārliecinošs vairākums vēlētāju.
Šķiet, ka brīvās darbaspēka kustības pretiniekiem – galēji labējai Šveices Tautas partijai (SVP) – izdevies uztvert daudzu vēlētāju noskaņojumu, uzkurinot bailes no imigrantiem, kas varētu ieceļot no Bulgārijas un Rumānijas.
SVP, kas ir visvairāk pārstāvētā partija parlamentā, savā referenduma kampaņas plakātā attēlojusi badīgas vārnas, kas knābā Šveices karti. Vienlaikus galēji labējie Bulgāriju un Rumāniju mēģina pasniegt kā “Eiropas trešo pasauli”.
“Mēs atbalstām [līguma] pagarināšanu, taču mēs iebilstam pret [tā] paplašināšanu uz šīm divām valstīm, jo mēs neticam, ka tās ir gatavas integrēties ES,” intervijā Šveices televīzijas kanālam TSR norādīja SVP viceprezidents Ivans Perins.
Viņš pauda viedokli, ka, pieaugot bezdarbnieku skaitam ES, arvien vairāk nabadzībā nonākušo mēģinās atrast darbu plaukstošajā Šveicē.
Taču pat SVP rindās nav vienotības, jo tajā pārstāvētie biznesa dūži atkāpušies no oficiālās partijas pozīcijas.
Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) vēstnieks Šveicē Mihaels Reiterers pagājušajā mēnesī brīdinājis, ka Šveice nevar pēkšņi pret bloku izturēties kā pret “25 plus divi”.
“Tās ģimenes kaimiņš, kuriem tikko kā parādījies jaundzimušais, nevar paziņot – es bērnu nepieņemu,” norādīja Reiterers.
Savukārt ceturtdien EK pārstāvis atgādināja, ka brīvās pārvietošanās līgums bijis “ekonomiskās veiksmes stāsts”, kas veicinājis nodarbinātību un personisko brīvību.
Tomēr problēmas atsevišķos reģionos, piemēram, vāciski runājošajā Cīrihē valdošais naidīgums, kuru izraisa pieaugošais ieceļotāju skaits no Vācijas, vai Ženēvā valdošās bailes no pārrobežas viesstrādniekiem un čigāniem, saspīlējis noskaņojumu visā valstī.
“Ekonomiskais klimats jautājumu padarījis daudz delikātāku,” runājot ar aģentūru AFP, atzina proeiropeiski noskaņotās centriskās Radikālās partijas pārstāvis Leonards Benders.
