Polija šogad ir kļuvusi par konkurētspējīgāko valsti Eiropas Savienības jauno dalībnieču vidū, savukārt otrā labākā pozīcija konkurētspējas jomā ir Igaunijai, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā starptautiskā menedžmenta attīstības institūta IMD gadskārtējais pētījums, kas aptver 57 pasaules valstis, taču ne Latviju.
Latvija pētījumā nav iekļauta arī šogad, ko IMD pētnieki vairākkārt skaidrojuši ar to, ka neizdodas atrast partneri Latvijā, kurš palīdzētu savākt uzticamus statistikas datus un citu nepieciešamo informāciju.
Pasaules mērogā Igaunija atzīta par 34. pasaulē konkurētspējīgāko valsti (plus viena pozīcija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), bet Polijai atvēlēta 32. vieta, kas ir daudz labāks sniegums nekā pērn, kad šo Austrumeiropas zemi pētnieki atzina par 44.konkurētspējīgāko.
Vēl 2008.gadā Igaunija varēja lepoties ar ES konkurētspējīgākās valsts un pasaulē 23.konkurētspējīgākās valsts titulu, taču Igaunijas pozīcija krasi pasliktinājās 2009.gada reitingā ekonomikas krīzes dēļ.
Savukārt Latvijas dienvidu kaimiņzeme Lietuva konkurētspējas reitingā šogad noslīdējusi līdz 43.vietai iepretim 31.pozīcijai pagājušajā gadā.
Pētījums atklāj, ka ASV, kas bija globāla mēroga konkurētspējas līdere, šogad ir noslīdējusi uz trešo pozīciju un tagad pirmajā vietā izvirzījusies Singapūra, kurai seko Honkonga, kas bija otrajā vietā arī pagājušajā gadā. Pētnieki norāda, ka Singapūra un Honkonga ir spējušas ļoti veiksmīgi pretoties globālajai krīzei un tagad var izmantot priekšrocības, kādas sniedz spēcīgā atveseļošanās Āzijas reģionā.
Pirmajā desmitniekā iekļaujas arī Šveice, Austrālija, Zviedrija, Kanāda, Taivāna, Norvēģija un Malaizija.
Krievijai konkurētspējas reitingā ir zemā 51.vieta, bet pēdējā, 57. pozīcijā, ir Ukraina, tikai nedaudz labāks sniegums ir Horvātijai un Argentīnai.
Pētnieki atzinuši, ka pašreizējā krīze būs liels pārbaudījums eiro uzticamībai un vienīgās labās ziņas, pēc viņu paustā, ir tas, ka vājāks eiro veicina Eiropas Monetārās savienības dalībvalstu eksportu.
IMD eksperti arī pauž dziļas bažas par pašreizējās krīzes ekonomiskajām sekām, norādot, ka satraukumu rada straujais bezdarba kāpums daudzviet pasaulē, īpaši jauniešu vidū.
Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989.gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā makroekonomikas rādītāji, valdības un uzņēmumu darbības efektivitāte, izglītības, tehnoloģiju attīstības un veselības aprūpes līmenis.
