Brīvdienās Baltijas valstīs turpināsies karstums, atsevišķos rajonos gan dienā, gan arī nakts stundās veidosies gubu-lietus mākoņi, kas nesīs īslaicīgu lietu un pērkona negaisu, kura laikā vējš var būt brāzmains, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Gaisa temperatūra nakts stundās būs vidēji +13 līdz +18 grādi, bet dienā +24 līdz +29 grādi, nedaudz vēsāks būs piekrastes rajonos.
Naktī uz sestdienu laika apstākļus Latvijā noteiks pazemināta spiediena apgabals, kas atrodas virs Baltijas jūras. Tomēr naktī Latvijā mākoņu būs maz un būtiski nokrišņi nav gaidāmi, pūtīs lēns vējš. Nakts būs silta – termometra stabiņš turēsies ap +13 līdz +18 grādiem.
Savukārt sestdien laika apstākļus virs Latvijas noteiks zema spiediena ieplaka ar atmosfēras fronti. Tāpēc sauli ik pa laikam aizklās mākoņi, un vietām gaidāms īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. Vējš mēreni pūtīs no austrumiem un pērkona laikā tas būs brāzmains. Diena gaiss iesils līdz +24 – +29 grādiem, jūras piekrastē būs vēsāks: +21 līdz +24 grādi.
Naktī uz svētdienu gaisa temperatūra būs +15 līdz +19 grādiem, debesis brīžiem klās mākoņi, Latvijas austrumos gaidāms lietus.
Savukārt svētdien Kurzemē un valsts centrālajos rajonos kļūs vēsāk – +18 līdz +23 grādi, un pamatīgs karstums pieturēsies vien Latvijas austrumos: +25 līdz +27 grādi. Visā valstī ik pa laikam līs, ducinās pērkons un spers zibens.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad jau reģistrējis trīs ugunsgrēkus, kuru iespējamais iemesls ir zibens lādiņš, savukārt 2010.gadā – 61 ugunsgrēku. Tāpēc glābēji aicina ievērot stingrāko piesardzību, lai šī dabas parādība nekļūtu par draudu dzīvībai un veselībai.
VUGD un sinoptiķi iesaka negaisa laikā meklēt patvērumu mājā vai mašīnā un bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām. Tāpat glābēji mudina aizvērt logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus, lai telpās nebūtu caurvēja un neiekļūtu lodveida zibens.
VUGD norāda, ka nav vēlams negaisa laikā kurināt plīti vai krāsni, jo dūmi vada elektrību un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens. Tāpat jāturas tālāk no elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm un ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa no lādiņa var tikt novadīta uz ēku.
Negaisa laikā jāatvieno radio, datoru un televizoru no elektriskā tīkla, nav ieteicams izmantot sadzīves elektrotehniku un tālruni.
Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā, brīdina glābēji. Ja negaisa laikā nav iespējams patverties ēkā, nav ieteicams izmantot nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus. Nedrīkst arī uzturēties atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam. Ja klajā laukā nav kur patverties, glābēji rosina nogulties zemē, ja iespējams, uz sausas, smilšainas grunts, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm.
Patvērumu nedrīkst meklēt zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem – ozoliem, priedēm, liepām, it sevišķi ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem.
Pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties ezerā vai citā ūdenskrātuvē, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā.
VUGD arī atgādina, ka jau 18. gadsimtā krievu zinātnieks Mihails Lomonosovs ieteica drošu paņēmienu cīņai pret zibeni – zibensnovedēju. Dienests norāda, ka aizsardzība vajadzīga katrai ēkai, turklāt tā kļuvusi aktuālāka nekā jebkad iepriekš, jo pieaudzis elektrotehnikas daudzums ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā.
Maldīgs ir priekšstats, ka zemākas ēkas ir mazāk apdraudētas – ar savu spēcīgo elektromagnētisko lauku tās zibeni pievelk vairāk nekā blakusesošās augstceltnes, brīdina glābēji. Zibensnovedēji un iekšējo elektrisko tīklu aizsardzība pasargā arī pret strāvas pārspriegumiem un kritumiem, kas īpaši bieži sastopami laukos, kur elektrību pārvada gaisa vadi.
VUGD atgādina – ja notikusi nelaime un zibens lādiņš ir izraisījis ugunsgrēku, palīdzību var meklēt pa tālruni 112.
