Turpinot novērot epidemioloģisko
rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19
ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt,
līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā
situācija, aģentūrai LETA skaidroja veselības ministre Ilze
Viņķele (AP).
Tas, kurā momentā būtu nepieciešams
izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu
plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju,
ir noteikti ierobežojumi, “cik daudz tas var uzlikt”
attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu
pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.
Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru
sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir
saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu
ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo
Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem
ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu
kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti
augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū
pārsniegtu vidējo ES rādītāju.
Kā vēstīts, ministri otrdien pieņēma
Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā.
Tā paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā
un ceturtā visaugstākā. Šobrīd esam trešajā riska kategorijā,
skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Plānots, ka, Latvijai nonākot
augstākajā no četrām riska kategorijām, līdz ar citiem
ierobežojumiem darbotos tikai pirmās nepieciešamības preču
veikali, slēgtu izklaides vietas un tiktu ierobežoti veselības
aprūpes pakalpojumi.
Tiek norādīts, ka jebkura darbība
jebkurā fāzē var tikt papildus ierobežota vai apturēta reģiona
vai valsts mērogā, ja tiek konstatēta sakarība ar Covid-19
izplatības riskiem.
