2009. gadā ekonomiskā krīze padarījusi visu sabiedrību kopumā trūcīgāku, taču galvenokārt sarukuši strādājošo cilvēku mājsaimniecību ienākumi, mazāk skarot pensionārus un mazinot plaisu starp trūcīgajiem un turīgajiem, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Viena mājsaimniecības locekļa vidējie ienākumi 2009.gadā bija 214 lati – par 40 latiem jeb 16% mazāk nekā 2008.gadā, liecina apsekojuma “Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļi (EU-SILC)” dati. Pētījums arī liecina, ka lielākajai daļai strādājošo mājsaimniecību ienākumi 2009.gadā saruka, savukārt pensionāru ienākumi palika esošajā līmenī vai pat pieauga.
Pētījums liecina, ka mājsaimniecību ienākumi darba samaksas veidā, salīdzinot 2008. un 2009. gadu, ir mazinājušies par 24% jeb 46 latiem. Savukārt pensionāru mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjoms ir palielinājies par 10%, pat ņemot vērā vecuma pensiju ieturējumus, ko ieviesa ar 2009.gada jūliju.
Pārvalde norāda, ka līdz ar kopējo mājsaimniecību ienākumu līmeņa kritumu ir samazinājusies plaisa starp turīgākajiem un trūcīgākajiem. Džini koeficients, kas atspoguļo sociālo noslāņošanos, ir sarucis no 37% uz 36%. Arī nabadzības riska slieksnis, sarūkot kopējam ienākumu apjomam, ir samazinājies. Tomēr 21% jeb 475 500 iedzīvotāju ienākumi bija zem 160 latiem, kas ir nabadzības riska slieksnis. “Uz apsekojuma rezultātu bāzes aprēķinātie nabadzības indikatori liecina par paradoksālu situāciju – jo zemāki ir valsts iedzīvotāju ienākumi, jo mazāks ir iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni. Nākas atzīt, ka sabiedrība ir kļuvusi vienādi mazāk turīga un pie šāda nosacījuma relatīvais rādītājs – nabadzības riska indekss ir sarucis līdz ar vispārējo vidējo ienākumu līmeņa pazemināšanos,” secina CSP.
Pārvalde norāda, ka pensionāri bija vienīgā sociālā grupa, kuras ienākumi 2009. gadā nevis saruka, bet pat pieauga – 2009. gadā izmaksātais vidējais vecuma pensijas apmērs pieauga par 16%, sasniedzot 163 latus mēnesī, kas pārsniedza nabadzības riska slieksni – 160 latus.
Tāpat sarucis nabadzības riska indekss vientuļajiem pensionāriem un vientuļajiem vecākiem. Pārvalde atzīst, ka šie iedzīvotāji gan nav kļuvuši turīgāki, tomēr 65% vientuļo pensionāru vai vientuļo vecāku ienākumi bija lielāki par 160 latiem. 2008.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 80% vientuļo pensionāru un vecāku.
Taču nabadzības risks aizpērn pieaudzis citām sociālajām grupām, piemēram, jauniešiem līdz 24 gadu vecumam. Latvijas iedzīvotāji arī kļuvuši vairāk atkarīgi no sociālajiem transfertiem – 2008.gadā sociālie transferti veidoja 19% no ienākumu apjoma, bet 2009. gadā – jau 28%.
