No Kuru kosmodroma Gviānā ceturtdien startējusi raķete ar Eiropas kosmiskajiem teleskopiem, kas ir viens no svarīgākajiem Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) projektiem.
Heršela un Planka kosmisko teleskopu vērtība ir 1,6 miljardi eiro (1,12 miljardi latu), kas veido vēsturē lielāko Eiropas ieguldījumu orbitālajā astronomijā.Aptuveni pusstundu pēc starta satelīti vairāk nekā 11 000 kilometru attālumā no Zemes atdalījās no nesējraķetes un devās dažādos virzienos uz savām pozīcijām, kas atradīsies aptuveni 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes.
Ar Heršela un Planka observatoriju palīdzību zinātnieki visumā meklēs informāciju par kosmosa izcelsmi un evolūciju.
“Šis ir tūkstošiem Eiropas inženieru un zinātnieku daudzu gadu smaga darba rezultāts,” sacīja ESA ģenerāldirektors Žans Žaks Dordēns.
“Šo satelītu tehnoloģija ir unikāla, un zinātniskais darbs, ko paveiks šie satelīti, ir fantastisks.”
Heršela observatorija ir lielākais teleskops, kāds jebkad nogādāts kosmosā. Tā 3,5 metru diametrā lielais galvenais spogulis ir pusotru reizi lielāks par Habla teleskopa galveno reflektoru.
Parasti tik liels objekts būtu pārāk smags, bet Heršela spogulis ir ražots no silīcija karbīda, kas ļāva tā svaru samazināt līdz 350 kilogramiem.Teleskops ir jutīgs pret tāliem infrasarkanajiem un ļoti īsiem gaismas viļņiem, kas ļauj tam lūkoties cauri putekļu un gāzu mākoņiem, lai saskatītu zvaigznes to dzimšanas brīdī.
Infrasarkanā spēja arī ļauj Heršela teleskopam ielūkoties dziļi kosmosā un pētīt zvaigžņu veidošanos. Pat visaukstākajiem objektiem kosmosā ir termāla radiācija, kas ļauj tos pamanīt ar infrasarkanajiem teleskopiem.
Jaunie dati varētu parādīt, vai visas galaktikas radušās vienā laikā vai arī visumā pastāv nemitīgs galaktiku veidošanās mehānisms.
1,5 metrus lielais Planka teleskops ir aprīkots ar diviem ļoti jutīgiem instrumentiem, kas veiks kosmisko mikroviļņu fona (CMB) mērījumus. Planka teleskopa iegūtie dati ļaus pētīt Visumu vissenākajā tā stadijā.
Abu teleskopu būve aizņēma astoņus gadus, kaut arī projekta ideja ir daudz senāka.
Paredzēts, ka Heršela teleskops darbosies trīs gadus, līdz beigsies tā hēlija krājumi, kas nepieciešami observatorijas dzesēšanai. Planka teleskops datus nodrošinās vismaz 15 mēnešus.
