Starptautiskā reitingu aģentūra “Standard & Poor’s” (S&P) pirmdien pazemināja Latvijas un Lietuvas kredītreitingu, bet Igaunijas reitingu saglabāja nemainīgu.
Aģentūra samazinājusi Latvijas ilgtermiņa un īstermiņa ārvalstu un vietējās valūtas reitingus no “BBB+/A-2” uz “BBB/A-3” sakarā ar gaidāmu finanšu situācijas pasliktināšanos un pieaugošu risku, ka valdībai kredītu vides pasliktināšanās dēļ būs jāatbalsta vietējo īpašnieku bankas, teikts aģentūras paziņojumā.
“Neskaidrība par šo banku likviditātes vajadzībām, refinansēšanas kapitālu un kredītu kvalitātes pasliktināšanos palielina Latvijas ekonomikas ārējās vājās vietas,” norādīja “S&P” kredītu analītiķe Eilīna Džana.
Negatīvais kredītreitings liecina par tālākas pazemināšanas iespēju, ja valdība uzņemsies ievērojamu parādu, lai atbalstītu vienu vai vairākas bankas, kas darbojas Latvijā, vai arī, ja maksājumu bilances krīze izraisīs lielu finansējuma aizplūdi.
Ja spiediens uz valūtas kursu palielināsies vai ekonomika samazināsies vairāk, nekā gaidīts, aģentūra varētu reitingu vēl samazināt, teikts “S&P” paziņojumā.
“S&P” norāda, ka Zviedrijas valdības ierosinājums atbalstīt banku sistēmu, kas varētu vairot “Swedbank” un “SEB” spējas arī turpmāk nodrošināt ar finansējumu tām piederošās bankas Latvijā, pozitīvi ietekmēs Zviedrijas bankām piederošās Latvijas bankas, tomēr tas neveicinās vietējā kapitāla banku finansēšanas spēju, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā.
Kredītreitingu aģentūra savā paziņojumā arī skaidro, ka būtisks nodokļu ieņēmumu samazinājums varētu palielināt Latvijas valsts budžeta deficītu. Lai gan, strādājot pie nākamā gada budžeta projekta, Latvijas valdība ievērojami samazinājusi plānotos valsts sektora izdevumus, reitingu aģentūra prognozē, ka ar pašreizējiem taupības pasākumiem vispārējais valdības budžeta deficīts 2009.gadā varētu pārsniegt 3% un parāda slogs līdz 2011.gadam varētu pieaugt līdz 15% no iekšzemes kopprodukta.
Vienlaikus “S&P” norāda, ka reitingu nākotnes vērtējums varētu uzlaboties, ja palielinātos ārējais pieprasījums pēc Latvijas precēm un paātrinātos eksporta pieaugums, tādējādi sekmējot ātrāku situācijas stabilizēšanos.
Savukārt Rīgas pilsētas reitingu aģentūra mainījusi no negatīva uz stabilu un apstiprinājusi ilgtermiņa reitingu “BBB”.
Šī ir jau trešā reize pēdējo mēnešu laikā, kad kāda no starptautiskajām reitingu aģentūrām ir pieņēmusi lēmumu pazemināt Latvijas kredītreitingu vai vērtējumu par sava reitinga nākotnes attīstību. Šie lēmumi tiešā veidā atspoguļo speciālistu reakciju uz pasaules finanšu krīzi, kuras sekas sniedzas arī līdz Baltijas valstīm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).
Slakteris uzsver, ka jaunākais “S&P” paziņojums ir brīdinājuma signāls tiem, kas vēlējās palielināt deficītu nākamā gada valsts budžetā, jo jau kompromisa budžeta projektā, kas nonācis Saeimā, ietverti vairāki riski.
“Ņemot vērā jaunākos datus par norisēm globālajos finanšu tirgos, aktuālā valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu dinamika tiks analizēta padziļināti, lai Latvija iespējami īsākā laikā varētu sasniegt sabalansētu budžetu. FM jau šobrīd izstrādā priekšlikumus, kas ļautu vēl vairāk samazināt deficītu nākamā gada budžetā, un iesniegs tos Saeimā starp budžeta lasījumiem,” norādīja ministrs.
Lietuvas ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas reitingi samazināti no “A-” uz “BBB+”, jo jaunajai valdībai, kurai būs jāsaskaras ar pirmo iespējamo ekonomisko lejupslīdi kopš neatkarības atgūšanas, ir maz kādu politisko iespēju, tikai palielināt fiskālo deficītu un palielināt tās parādu nastu.
“Prognozētais fiskālais deficīts virs 3% no IKP ir izaicinājums Lietuvas valūtas uzticamībai un palielina ekonomikas ārējo ievainojamību,” norādīja Džana.
Negatīvais reitings saistīts ar pieaugošajiem draudiem, ka Lietuvas ekonomika piedzīvos “smagu piezemēšanos” – iespējamu strauju ekonomikas palēnināšanos, kas būs pietiekami liela, lai samazinātu nodarbinātību, palielinātu privātā sektora maksātnespēju un ievērojami pasliktinātu privātā sektora bilanci īsā termiņā, teikts “S&P” paziņojumā.
Ja spiediens uz valūtas kursu palielināsies vai ekonomika samazināsies vairāk, nekā gaidīts, aģentūra varētu reitingu vēl samazināt, teikts “S&P” paziņojumā.
Aģentūra nav mainījusi Lietuvas īstermiņa reitingu “A-2”, bet pazeminājusi valūtas konvertējamības novērtējumu no “AA-” uz “A+”.
Savukārt Igaunijas ilgtermiņa kredītreitings “A” un īstermiņa kredītreitings “A-1” atstāts nemainīgs, pateicoties spēcīgai sabiedriskā sektora bilancei un ārējas nelīdzsvarotības mazināšanos.
“Mūsu lēmums nemainīt reitingu liecina par mierinājumu, ko nodrošina Igaunijas uzkrātās finanšu rezerves aptuveni 10% apmērā no IKP. Straujas ekonomikas palēnināšanās gadījumā šis finanšu buferis ļautu valdībai saglabāt stabilu pozīciju, neskatoties uz gaidāmajiem vidējiem deficītiem,” norādīja Džana.
Tomēr reitings ir negatīvs, jo pastāv Igaunijas ekonomikas smagas piezemēšanas risks, īpaši iespējama strauja ekonomikas palēnināšanās, kas samazinās mājokļu spējas pildīt to finanšu saistības.
Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) par “S&P” lēmumu uzzināja šodien Helsinkos notiekošajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu preses brīfingā. Godmanis norādīja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošajiem datiem situācija esot citāda, tomēr viņš pats gribot iepazīties ar “S&P” aprēķiniem.
Godmanis sacīja, ka starptautiskās reitingu aģentūras bieži vien krasi mainot savas prognozes un “metoties galējībās”. Tomēr premjers atzina, ka situācija mainās strauji, un valdībā esot panākta politiskā vienošanās otrajā lasījumā Saeimā virzīt izmaiņas 2009.gada budžetā, proti, samazinot gan ieņēmumus, gan izdevumus.
“Mēs paši nāksim ar korekciju uz otro lasījumu, kurā mēs izmainīsim vienu un otru ciparu. Tas būs tuvu, lai mēs panāktu sabalansētu budžetu,” norādīja Godmanis.
Valdība iekšzemes pieauguma prognozes veidos līdzīgi kā Latvijas Banka, proti, prognozējot tā pieaugumu mīnus viena procenta apmērā. “Ko darīt, tā ir realitāte. Situācija mainās katru mēnesi,” piebilda premjers.
Savukārt Lietuvas premjers Ģedemins Ķirķils sacīja, ka Lietuva, izstrādājot prognozes, strādā kopīgi ar tās centrālo banku. Tāpat Lietuvas premjers norādīja, ka viņa pārstāvētās valsts banku sistēmā ir liela noteikšana tieši skandināvu bankām. “Es ticu, ka mēs varam izdzīvot.”
