Šodien stājas spēkā grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā. Minētie grozījumi oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tika izsludināti trešdien, 2.janvārī.
Sākotnēji tika piedāvāts likmi noteikt 35,09% apmērā, bet deputāti vienojās par citu ierosinājumu. Pieņemtā likuma redakcija paredz, ka solidaritātes nodoklis būs 25,5%, no kura viens procentpunkts tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju speciālajā budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, bet 10,5 procentpunkti tiks novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē.
Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktā, solidaritātes nodokļa likme 25,5% apmērā ir kompromisa variants, turklāt tam ir neitrāla fiskāla ietekme.
Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā tika izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu.
Pērn Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.pantu.
Pērn 12.decembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma nevirzīt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, atstājot šo jautājumu jaunās valdības ziņā. Tomēr finanšu ministre mudināja minētos likuma grozījumus tomēr skatīt. Iepriekš Reizniece-Ozola norādīja, ka, nepieņemot likuma grozījumus, no 1.janvāra 3900 cilvēku ar ikmēneša ieņēmumiem virs 6000 eiro nemaksās solidaritātes nodokli. Politiķe arī vērsa uzmanību uz šī nodokļa fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka šogad solidaritātes nodokļa ienākumi prognozēti 60,29 miljonu eiro apmērā.
