Ceturtdien spēkā stājas grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz tomēr atļaut alkohola mazumtirdzniecību 1.septembrī.
Saeima 25.martā atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kurus Valsts prezidents Valdis Zatlers bija nodevis otrreizējai caurlūkošanai un deputāti piekrita Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšlikumam svītrot no Alkoholisko dzērienu aprites likuma iepriekš atbalstīto normu, kas aizliedz tirgot alkoholiskos dzērienus 1.septembrī.
Zatlers plašas diskusijas izraisījušos grozījumus nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, lūdzot Saeimu izvērtēt, vai, liedzot tirgot alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā 1.septembrī, tiek sasniegts likumdevēja iecerētais mērķis – liegt nepilngadīgajiem jebkādu iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus Zinību dienā, kā arī cīnīties pret jaunatnes alkohola lietošanas paradumiem.
Zatlers lūdza Saeimu rast iespēju likuma caurlūkošanas procesā uzklausīt visas iesaistītās puses, kā arī atbildīgās valsts un pašvaldību iestādes, kuru kompetencē ir alkoholisko dzērienu aprites kontrole un sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Prezidents arī norādīja uz nepieciešamību paredzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbildību par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem gan pārdevējam, gan arī juridiskajai personai – alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaujas (licences) turētājam.
Motivētajā rakstā Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem prezidents uzsvēra, ka mērķis – liegt nepilngadīgajiem jebkuru iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus Zinību dienā, kā arī cīnīties pret jauniešu alkohola lietošanas paradumiem – ir leģitīms un pilnībā atbalstāms, taču sabiedrības neizpratni ir izraisījis izvēlētais līdzeklis, lai šo mērķi sasniegtu.
Prezidenta Preses dienestā atgādināja, ka valstij ir tiesības ierobežot alkoholisko dzērienu apriti, ja ierobežojumiem ir leģitīms mērķis, tie noteikti sabiedrības interesēs, nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību un veicina izpratni par alkohola lietošanas kaitīgumu.
Šādus ierobežojumus var saistīt ar noteiktām valsts svētku, atceres un atzīmējamām dienām, arī ar Zinību dienu – 1.septembri. Kā piemēru Valsts prezidents minēja Lietuvu, kur alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizliegums ir noteikts Zinību dienā, pastāvot noteiktiem izņēmumiem. Proti, Lietuvas Republikā alkoholiskos dzērienus 1.septembrī drīkst tirgot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, transporta līdzekļos (vilcienos, kuģos, lidmašīnās), kuri veic starptautiskos pasažieru pārvadājumus, viesnīcās (minibāros), kā arī beznodokļu tirdzniecības vietās, kur alkoholiskos dzērienus iegādājas personas, kuras izceļo no Lietuvas. Taču Valsts prezidents uzsvēra, ka cīņai ar alkohola lietošanas kaitīgo ietekmi ir jābūt kompleksai, aptverot gan preventīvos, gan izglītojošos, gan alkohola apriti ierobežojošos pasākumus, jo tikai tā ir iespējams sasniegt ilgtspējīgu rezultātu, kas kalpo visas sabiedrības interesēm.
Iepriekš alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji, kā arī tūrisma pārstāvi asi kritizēja pieņemtos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas aizliedz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, tostarp arī bāros un restorānos, un lūdza prezidentu tos neizsludināt.
Grozījumi likumā arī paredz atvieglotus nosacījumus licences saņemšanai akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, kā arī tiesības saņemt atvieglojumus akcīzes nodokļa nodrošinājuma reģistrēšanai komersantiem, kuri paši ražo vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem, neizmantojot spirtu vai citu saražoto alkoholu.
Šādus atvieglojumus mājražotāji varēs saņemt, ja saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apmērs nepārsniedz 15 tūkstošus litru gadā un absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 100 litrus gadā. Savukārt, ja uzņēmums saražo vīnu vai raudzētos dzērienus, kuru kopējais apmērs nepārsniedz 1000 litru gadā, to plānots atbrīvot no akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniegšanas pienākuma.
Tomēr, lai saņemtu licenci akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar atvieglotiem nosacījumiem, mājražotājiem vispirms jāsaņem vietējās pašvaldības atļauja vīna, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā. Turklāt uzņēmējam, kas saņēmis licenci ar atvieglotiem noteikumiem, atvieglojumus akcīzes nodokļa nodrošinājuma reģistrēšanai vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniegšanas, būs aizliegts iegādāties un ražot spirtu.
Grozījumi arī noteic, ka alkohola tirdzniecību vasaras kafejnīcās regulēs pašvaldību saistošie noteikumi. Pašlaik likums paredz, ka vasaras kafejnīcās alkoholiskos dzērienus, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz sešus tilpumprocentus, atļauts tirgot piecus mēnešus gadā, taču iecerēts, ka turpmāk pašvaldības varēs izvēlēties, vai ļaut tos tirgot ilgāku vai īsāku laika posmu. Pašvaldības varēs gan noteikt kārtību, kādā saskaņojama alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības novietnes vieta, gan paredzēt maksimāli pieļaujamo absolūto spirta daudzumu alkoholiskajos dzērienos, kuru mazumtirdzniecība atļauta novietnēs.
Grozījumi arī paredz aizliegumu iegādāties alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem. Līdz šim likums noteica tikai to, ka nepilngadīgajiem alkoholu nedrīkst pārdot.
