Satversmes tiesas (ST) otrā kolēģija piektdien nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma “krievu valodas referenduma lietā”, tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts, piektdien pavēstīja ST.
ST otrās kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta informēja, ka ST nolēma ierosināt lietu daļā par Nobalsošanas likuma normu atbilstību Satversmei. Saeimai līdz šī gada 20.martam jāsniedz atbilde.
Pēc šī lēmuma sasaukta ST rīcības sēde, lai izvērtētu lūgumu noteikt pagaidu noregulējumu – apturēt referenduma norisi.
ST priekšsēdētājs Gunars Kūtris pastāstīja, ka ST secināja, ka, arī neapturot referendumu, ST spriedums nebūs bezjēdzīgs. Tiesai vajadzētu ļoti nozīmīgus argumentus, lai apturētu šobrīd ierosināto likumdošanas procesu – referendumu, bet rīcības sēdē ST secināja, ka tās rīcībā šādu argumentu nav, sacīja Kūtris.
ST ierosināja lietu par Nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei. Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka Satversme paredz – Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika un valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.
Savukārt likums par nobalsošanu nosaka – ja viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās reģistrēto balsstiesīgo pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai. Tāpat likums par nobalsošanu paredz – ja Saeima nepieņem vēlētāju rosināto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu bez izmaiņām, tas jānodod tautas nobalsošanai.
Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka likums par tautas nobalsošanu neparedz prezidentam un Saeimai tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātajiem pamatprincipiem, kā arī neparedz tiesības nevirzīt tālāk vēlētāju iesniegto likumprojektu, ja konstatē tā neatbilstību valsts pamatlikumam.
