Dučiem spāņu, cīnoties pret ģenētiski modificētas kukurūzas audzēšanu Spānijā, izpostījuši vairākus laukus, kas pieder kompānijai „Syngenta”.
“Mēs iznīcinājām “Syngenta” brīvdabas eksperimentu, jo saprotam, ka šāda veida tieša darbība ir labākais veids, kā reaģēt uz šo politiku, ar kuras palīdzību valsts un multinacionālās biotehnoloģiju kompānijas cenšas vienpusēji ieviest ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) mūsu lauksaimniecībā un pārtikā,” vietējiem medijiem skaidroja aktīvisti.
Spānijā ar ĢMO apsēti vairāk kā 75000 hektāru zemes (2009), kas ir apmēram 80% no visas teritorijas Eiropā, kur tiek audzēti ĢMO. Katalonija ar 27000 hektāru ir otrais lielākais ĢMO reģions aiz Aragonas. Pēdējos gados 42% no Eiropas Savienības eksperimentālajiem ĢMO laukiem ierīkoti tieši Spānijā.
Grib kontrolēt pasauli
“Syngenta” ir trešā lielākā sēklu korporācija pasaulē. Viņu mērķis ir iegūt monopolu pasaules sēklu tirgū, lai visi zemnieki un lauksaimniecības produkcija būtu atkarīgi no viņu sēklu tirdzniecības. Syngenta un citas transnacionālās kompānijas, kas kontrolē globālo lauksaimniecības tirgu (sēklas, mēslojumu, ķimikālijas), shēmas pārtikas un lauksaimniecības izejvielu izplatīšanai un tirgošanai un galaprodukta globālo tirgu, ir vienas no galvenajām korporatīvā rūpniecības modeļa, kas pašlaik ir dominējošais, virzītājām. Pēc valdīšanas planētas mērogā gadu desmitu garumā, arvien vairāk un vairāk balsu liecina, ka šis postošais modelis ir viens no galvenajiem cēloņiem pārtikas krīzei, kas šobrīd skar cilvēci, un ģenētiski modificētie kultūraugi veido jaunu pavērsienu agroindustriālajā modelī, kas tikai padziļina postošo ietekmi uz sociālo un kultūras jomu, kā arī vidi, kas tiek saistīta ar transnacionālo agrobiznesu, norāda spāņu aktīvisti.
Spāņi norāda uz lobiju
Atbilstoši ES likumdošanai eksperimentālie ĢMO lauki ir nepieciešams starpposms, lai iegūtu Eiropas Ekonomikas Kopienas (EEK) apstiprinājumu vēl neatļautu ĢMO šķirņu audzēšanai ES. Daudzas grupas Eiropā ir gadiem ilgi pārmetušas, ka protokols, kas transnacionālajām biotehnoloģiju kompānijām jāievēro, lai iegūtu apstiprinājumu savām ĢM sēklām, satur daudz kļūmju un neprecizitāšu. Vispamanāmākie starp šiem ir bijuši dažādi skandāli, kas skāruši Eiropas pārtikas drošības aģentūru (EPDA) un atklājuši, ka šo it kā zinātnisko iestādi finansē ģenētiskā industrija No otras puses, svarīgi atklāt EEK lomu slepenā ĢM kultūraugu audzēšanas veicināšanā.
Kopš Katalonijā pirms 12 gadiem sāka audzēt ĢM kukurūzu, bijuši dučiem gadījumu, kad ģenētiski piesārņoti bioloģiskie vai parastie lauksaimniecības produkti (sēklu partijas, lauki, dzīvnieku un cilvēku pārtika), kas atkārtoti liecina, ka iecerētā ĢM augu un ģenētiski nemodificēto augu līdzāspastāvēšana ir pilnīgi neiespējama un nevēlama. Tās rezultātā izmirušas vairākas tradicionālās kviešu šķirnes un bioloģiskās kukurūzas audzēšana laikā no 2002. līdz 2008. gadam samazinājusies par 95%.
