Šodien Vācijā notiek prezidenta vēlēšanas, kurās uz atkārtotu ievēlēšanu pretendē līdzšinējais valsts galva Horsts Kēlers un kas tiek uzskatītas par kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo vienotības pārbaudījumu pirms septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Bijušajam Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājam Kēleram, kurš Vācijas prezidenta amatu ieņem kopš 2004.gada, lai gūtu uzvaru federālās sapulces balsojumā, pietiek ar konservatīvo un to sabiedroto balsīm.
Taču, ja negaidīti uzvaru gūtu sociāldemokrātu (SPD) atbalstītā Gezīne Švāna, tas būtu smags trieciens Merkelei, kura cer tikai pēc dažiem mēnešiem gaidāmajās parlamenta vēlēšanās nodrošināt sev otru termiņu kancleres amatā.
Švāna, kas ir politikas zinātnes profesore un Frankfurtes “Viadrina” (pie Oderas esošās) Eiropas universitātes prezidente, sacentās ar Kēleru arī 2004.gadā, taču cieta sakāvi. Toreiz par kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartijas – Kristīgi sociālās savienības (CSU) izvirzīto kandidātu no 1224 Federālās sapulces locekļiem balsoja 604, kamēr Švānu, neskatoties uz dažu konservatīvo nepakļaušanos partijas disciplīnai, atbalstīja tikai 589 delegāti.
Ja par Kēleru balso gan CDU/CSU, gan brīvo demokrātu (FDP), gan nelielās konservatīvās Bavārijas Brīvo vēlētāju partijas pārstāvji, viņam ir nodrošinātas 614 balsis, tas ir, absolūtais vairākums.
Tikmēr partijām, kuras atbalsta Švānu, – SPD, kas šobrīd sastāv Merkeles vadītajā “lielajā koalīcijā”, un zaļajiem, – Federālajā sapulcē ir 514 balsis. Tomēr sagaidāms, ka par Švānu balsos arī kreiso ekstrēmistu pārstāvji, kuriem ir 90 mandāti, jo viņu kandidāts Pēters Zodans, domājams, tiks izslēgts jau balsošanas pirmajā kārtā.
“Ikvienu šī gada vēlēšanu rezultātu pirms parlamenta vēlēšanām partijas izmanto, lai mobilizētu atbalstītājus, un šīs prezidenta vēlēšanas ir vitāli svarīgas,” norāda Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnieks Gero Noigebauers. “Konservatīvajiem nepieciešama uzvara, lai demonstrētu, ka viņi ir disciplinēti, un liktu pamatus CDU-FDP valdībai, kuru abas [partijas] vēlas iegūt septembrī.”
Federālo sapulci, kas reizi piecos gados pulcējas, lai ievēlētu prezidentu, veido visi parlamenta apakšpalātas – Bundestāga – locekļi un tikpat liels delegātu skaits, kas pārstāv 16 federālās zemes.
Federālo zemju pārstāvji bieži ir vietējās slavenības vai pazīstami sportisti, kas ne vienmēr ir tieši saistīti ar politiskajām partijām un tādējādi balsošanai piešķir neprognozējamības elementu.
Maincas universitātes politikas zinātnieks Jirgens Falters atzīst – nevar izslēgt iespēju, ka visiem par pārsteigumu uzvar Švāna.
“Ja uzvarēs Švāna, tas SPD dos milzīgu stimulu,” uzsver Falters. “Tas būtu liels trieciens CDU-FDP cerībām šī gada parlamenta vēlēšanās.”
Saskaņā ar tradīciju pirms prezidenta vēlēšanām netiek izvērsta priekšvēlēšanu kampaņa.
Taču Švāna pēdējo gadu veltījusi, lai pārliecinātu gan CDU, gan Kreiso partijas deputātus, atkal cerot uz atsevišķu pārbēdzēju balsīm.
Arī Kēlers, atsakoties no protokola, nācis klajā ar Švānas kritiku, nosodot profesores izteikumu, ka viņa bažījoties par eksplozīvo sociālo atmosfēru, kuru Vācijā varētu radīt ekonomiskā krīze.
Šobrīd sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pirms 27.septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām vadībā ir CDU, taču, pateicoties sarežģītajai koalīciju aritmētikai, nav skaidrs, vai konservatīvie spēj sev nodrošināt kanclera amatu.
