Šodien aprit 23 gadi, kopš Latvija
Republikas Augstākā Padome (AP) pieņēma konstitucionālo likumu “Par
Latvijas Republikas valstisko statusu” un līdz ar to beidzās 1990.gada
4.maijā pieņemtajā deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu” noteiktais pārejas periods valstiskās neatkarības
atjaunošanā.
AP likumu pieņēma, “apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju, 1991.gada 3.marta
Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā
PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS
konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams
realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas 9.punktu par Latvijas
Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā”.
Līdz ar to 1991.gada 21.augustā AP noteica, ka Latvija ir neatkarīga,
demokrātiska republika, kurā valsts suverēnā vara pieder Latvijas
tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada
15.februāra Satversme. Par spēku zaudējušu tika atzīts 1990.gada 4.maija
deklarācijas 5.punkts, kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai “de facto”.
Konstitucionālais likums, kas stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi,
noteica, ka līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas
sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē AP,
un Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts
varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi.
Konstitucionālo likumu parakstīja AP priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un AP sekretārs Imants Daudišs.
Kā pirms vairākiem gadiem sarunā ar aģentūru LETA atcerējās
kādreizējais AP deputāts Juris Bojārs, likuma tekstu uzrakstīja deputāts
Andrejs Krastiņš. Likums tika pieņemts ātri
un bez diskusijām. “Padomju impērija bija sabrukusi, Latvijai bija
jāpasludina sava valstiskā neatkarība, tur nebija par ko diskutēt,”
teica Bojārs. Viņš uzsvēra, ka par šo likumu, tātad par Latvijas
valstisko neatkarību, nekad nav balsojuši AP deputāti – interfrontisti.
Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”
1991.gada 21.augustā Latvijas AP pieņēma plkst.13, un jau plkst.14.10
padomju armijas desantnieki, kuri visu rīta cēlienu bija biedējuši
rīdziniekus gan ar bruņumašīnu rēkoņu, gan dūmu svecēm, aizvācās no Doma
laukuma. Viņus, visticamāk, jau bija sasniegusi ziņa, ka pučs Maskavā
ir izgāzies, armija pārgājusi Krievijas AP jeb “Baltā nama” aizstāvju
pusē.
Plkst.19.45 padomju armijnieki izvācās no Latvijas Televīzijas ēkas, bet
plkst.20.30 sāka nest ārā savas dzelzs gultas arī no Radio nama. Doma
laukumā sanākušie rīdzinieki zaldātus pavadīja ar dziesmu “Projām jāiet,
projām jāiet, es nevaru šeit palikt!”.
