Desmit tūkstoši pilsoņu parakstu likumdošanas iniciatīvu tālākai virzīšanai ir vilinoši mazs skaitlis un, iespējams, ir jādomā par tā palielināšanu, piektdien publicētā intervijā “Latvijas avīzē” norādījis sociologs Aigars Freimanis.
“To varētu uztvert kā vēršanos pret demokrātiju, bet šis cipars ir vilinoši mazs. Pirms dažām dienām jau izskanēja prātojumi, ka [“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līdere Tatjana] Ždanoka un viņas domubiedri varētu rosināt nākamo referendumu – par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības. Tā jau tas var turpināties bezgalīgi,” viņš norādījis.
Sociologs pauž bažas, ka tas var kļūt par instrumentu, kā nepārtraukti noteikt sabiedrībai un valstij darba kārtību.
“Iespējams, vajadzētu domāt par šā skaita palielināšanu. Varbūt tie varētu būt pieci procenti no balsstiesīgajiem, kas piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās,” minējis Freimanis.
Pašlaik saskaņā ar likumu ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kura atbalstam CVK rīko parakstu vākšanu.
