Eiro zonas valstij Slovēnijai būs jāņem aizdevums un jāpārskata savs budžets, lai piedalītos palīdzības paketē Grieķijai, kuru svētdien apstiprināja eiro zonas valstu finanšu ministri, otrdienas vakarā paziņoja Slovēnijas finanšu ministrs Francs Križaničs.
“Slovēnija savāks nepieciešamos resursus, emitējot obligācijas vai ņemot aizdevumu starptautiskajā tirgū, un aizdos tos Grieķijai par procentlikmi, kas būs par vienu procentu augstāka,” Križaničs pavēstīja Slovēnijas valsts televīzijā.
Viņš piebilda, ka Slovēnijas valdībai arī būs jāpārskata budžets un jāiesniedz parlamentam īpašs likuma projekts, kas ļautu Slovēnijai piedalīties Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzības paketē Grieķijai.
110 miljardu eiro (77 miljonu latu) aizdevumu Grieķijai – 80 miljardus (56 miljardus latu) no ES un atlikušos 30 miljardus eiro (21 miljardu latu) no SVF – paredzēts piešķirt nākamo triju gadu laikā. Slovēnijai, kas ir eiro zonas valsts kopš 2007.gada, jāpiedalās šajā palīdzības paketē ar 384 miljoniem eiro (270 miljoniem latu), un 144 miljoni eiro (101 miljoni latu) no šīs summas jāpiešķir jau šogad.
“Nevienai no valstīm, kas piedalās palīdzības paketē Grieķijai, nevajadzētu ciest zaudējumus,” sacīja Križaničs. Viņš piebilda, ka ES un SVF palīdzība Grieķijai nepieciešama, lai novērstu domino efektu, kas izraisītu krīzes izplatīšanos no Grieķijas uz citām eiro zonas valstīm.
Grieķija ir vienojusies ar ES un SVF par palīdzības paketi, kura palīdzēs valstij izvairīties no maksātnespējas, taču liks Grieķijai īstenot ievērojamus taupības pasākumus.
Saskaņā ar noslēgto vienošanos Grieķija trīs gadu laikā samazinās valsts budžeta deficītu par 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu): 2010.gadā deficītu samazinot līdz 8,1 procentam no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2011.gadā – līdz 7,6 procentiem no IKP un 2012.gadā – līdz 6,5 procentiem no IKP. Grieķijas premjerministrs atzina, ka līdz 2014.gadam neizdosies sasniegt Māstrihtas kritēriju – ne vairāk kā trīs procenti no IKP.
Viens no taupības pasākumiem būs pievienotās vērtības nodokļa palielināšana no 21 līdz 23 procentiem, akcīzes nodokļa palielināšana par 10 procentiem, kā arī turpmāki valsts sektora darbinieku un pensiju samazinājumi.
Šobrīd Grieķijas valdība prognozē, ka 2010.gadā valsts IKP samazināsies par četriem procentiem, 2011.gadā – par 2,6 procentiem un tikai 2012.gadā gaidāms, ka IKP pieaugs par 1,1 procentu.
