Par spīti ilgstošajām domstarpībām abu valstu attiecībās Slovēnijas parlaments otrdien ratificēja līgumu par Horvātijas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES).
No 90 parlamenta deputātiem par līguma ratificēšanu nobalsoja 82. Pret līguma ratificēšanu nebalsoja neviens likumdevējs.
“Horvātijas veiksmīgā pievienošanās Eiropas ģimenei visām tām valstīm, kuras vēlas kļūt par dalībvalstīm, apliecina, ka ir jābūt uzticīgiem reformu un ES standartu ieviešanas ceļam,” otrdien parlamentā sacīja Slovēnijas premjerministre Aļenka Bratušeka. “Šī diena ir īpaša un nozīmīga gan Slovēnijai, gan Horvātijai. Šajā ceļā ir bijuši daudzi šķēršļi, taču, pateicoties dialogam, mums ir izdevies tos pārvarēt.”
Slovēnijas parlamenta sēdi apmeklēja arī Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs un abu valstu ārlietu ministri.
“Tuvākajos gados es neredzu nevienu ciešāku partneri par Slovēniju,” atklāja Milanovičs, piebilstot, ka abas valstis plāno sadarboties, lai izkļūtu no ekonomikas krīzes.
Ilgu laiku Slovēnija bija viens no galvenajiem šķēršļiem Horvātijas ceļā uz dalību ES, jo abām valstīm bija domstarpības banku un robežu jautājumā.
Jau ziņots, ka Horvātija un Slovēnija martā parakstīja vienošanos, lai atrisinātu ilgstošās nesaskaņas banku jautājumā. Aptuveni 430 000 horvātu bija konti Slovēnijas “Ljubljanska Banka” (LB), pirms Dienvidslāvija piedzīvoja sabrukumu 20.gadsimta 90.gados un banka Horvātijā pārtrauca darbību. Horvātija vēlējās, lai Slovēnijas valstij piederošā “Nova Ljubljanska Banka”, kas bija LB pēctece, piešķir 270 miljonus eiro (189,7 miljonus latu), lai segtu noguldījumus, kurus 90.gados lielākajai daļai kontu īpašnieku izmaksāja Zagreba. Savukārt Slovēnija draudēja bloķēt Horvātijas iestāšanos ES, ja jautājums netiks risināts starptautiskas šķīrējinstitūcijas uzraudzībā.
Abu valstu parakstītā vienošanās paredz, ka šis jautājums tiks atrisināts sarunās ar starptautisku starpnieku palīdzību.
Savukārt 2009.gadā Horvātija un Slovēnija ar Briseles starpniecību parakstīja vienošanos par arbitrāžas tiesas izveidi, lai atrisinātu domstarpības par 13 kvadrātkilometrus lielo, gandrīz neapdzīvoto teritoriju pie Piranas līča Adrijas jūras ziemeļu piekrastē.
Kā ziņots, Horvātijai 1.jūlijā paredzēts pievienoties ES, kļūstot par tās 28.dalībvalsti, taču tai vēl nepieciešams iegūt visu bloka dalībvalstu apstiprinājumu. Līgumu par Horvātijas pievienošanos ES vēl nav ratificējušas četras bloka dalībvalstis – Beļģija, Dānija, Vācija un Nīderlande.
