No Nacionālā veselības dienesta saņemtie līgumu piedāvājumi liecina, ka no papildus piešķirtajiem septiņiem miljoniem latu veselības nozarei šogad reģionu slimnīcām atvēlētas tikai kapeikas, un 1.augustā tikšanās laikā ar dienesta vadību slimnīcas cer saņemt skaidrojumus par finansējuma sadales kritērijiem.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu biedrība, vairums slimnīcu nesteidzas parakstīt līgumus un 1.augustā, kad paredzēta tikšanās ar Nacionālā veselības dienesta vadību, tās cer saņemt skaidrojumus par finansējuma sadales kritērijiem.
“Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāju bažas apstiprinājušās. No Nacionālā veselības dienesta saņemtie līgumu piedāvājumi apliecina, ka no papildus piešķirtajiem septiņiem miljoniem latu veselības nozarei šogad reģionu slimnīcām atvēlētas tikai kapeikas,” teikts biedrības paziņojumā.
Latvijas reģionu pacientu iespējas uz ārstēšanos un izmeklējumiem piešķirtais finansējums nepalielina un dramatisko rindu problēmu neatrisina, norādīts paziņojumā. “Turklāt vairākas slimnīcas nesaņems naudu arī par jau veiktajiem pakalpojumiem, nerunājot nemaz par iespējām sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus turpmāk,” raksta biedrība.
Paziņojumā skaidrots, ka no viena miljona latu, kas paredzēts ambulatoru rindu mazināšanai, tostarp diagnostikai un izmeklējumiem, Kurzemes reģionam, piemēram, atvēlēti tikai 56 000 latu, Zemgalei – 46 000 latu, bet Vidzemei tie ir 62 000 latu. Arī situāciju stacionāros reģionā papildu finansējums neuzlabo.
Vidēji reģionu slimnīcām līdz gada beigām piešķirts papildu finansējums trīs līdz 24 pacientu ārstēšanai stacionārā. Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji cer, ka atbildīgās valsts amatpersonas izpratīs situācijas nopietnību un radīs iespēju piešķirt papildu finansējumu.
Savukārt dienesta Sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga aģentūrai LETA norādīja, ka gan reģionālajām slimnīcām, gan citām slimnīcām papildu finansējuma apmērs rēķināts atbilstoši vienotiem kritērijiem.
Kopumā reģionālajām slimnīcām valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai un infrastruktūras uzturēšanai no valsts budžeta paredzēts papildu finansējums 2 649 884 latu apmērā. Līgumu piedāvājumos katrai reģionālajai slimnīcai norādīti līdzekļi gan rindu mazināšanai un pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, gan vienreizējs maksājums infrastruktūras uzturēšanas izdevumu deficīta segšanai. Abi maksājumi veido kopējo līguma summu.
Dienestā skaidro, ka papildu finansējuma apmērs rēķināts atbilstoši līgumiem, kurus slimnīcas par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar Nacionālo veselības dienestu noslēdza gada sākumā. “Tāpēc jāatgādina, ka slimnīcām ir atšķirīgs ne tikai pakalpojumu klāsts, kas tiek sniegti par valsts līdzekļiem, bet arī valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas apjoms. Piemēram, slimnīcās atšķiras observācijas gultu izmantošana, kā arī citi rādītāji,” norāda Štālberga.
Patlaban no visām 42 slimnīcām, kuras ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un sniedz valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību stacionārā, 24 slimnīcas jau ir parakstījušas līgumus par papildu finansējuma saņemšanu.
