Skolotāji nepiekritīs finansējuma samazinājumam nozarei, un tiks organizētas jaunas protesta akcijas.
“Bumba ir valdības pusē” un mēs pagaidām gaidīsim turpmākos Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības priekšlikumus, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Noslēdzoties Izglītības un zinātnes darbinieku konferencei, kura pulcēja vairāk nekā 200 dalībniekus un arodbiedrības reģionālos pārstāvjus, galvenais secinājums esot viennozīmīgs – skolotāji nepiekrītot finansējuma samazināšanai nozarei, uzsvēra Krastiņš.
Konferencē vairākkārt norādīts uz situāciju citās Eiropas valstīs, kurās krīzes apstākļos valdības ejot tieši pretēju ceļu – palielinot finansējumu zinātnei un izglītībai, kas ar uzviju atmaksāsies jau pēc dažiem gadiem, taču Latvijas valdība to nevēloties dzirdēt, sacīja Krastiņš.
Kā norādīja Krastiņš, konference parādījusi tās problēmas, kādas ir visā izglītības sistēmā un tās tikšot atspoguļotas arī īpašā rezolūcijā. Darbs pie tās tikšot pabeigts jau tuvākajā laikā.
Pēc viņa teiktā, skaidrs, ka nākotnē tiks rīkotas arī jaunas protesta akcijas. Uzstādījums paliekot spēkā, protams, akcijas netiks rīkotas “katru dienu” vai “pus mēnesi”, tomēr jau tagad tiekot apkopoti priekšlikumi jaunām akcijām, atzina Krastiņš. Esot priekšlikumi rīkot streiku centralizēto eksāmenu laikā vai arī pedagogi 2.septembrī varētu vest bērnus ekskursijā uz Rīgu.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šodien rīkoja konferenci, lai kopā ar arodbiedrības reģionālajiem pārstāvjiem, valdības, Saeimas un pašvaldību pārstāvjiem spriestu par kvalitatīvas izglītības un zinātnes nozīmi krīzes apstākļos un turpmāko rīcību saistībā ar gaidāmo finansējuma samazinājumu nozarē.
Preses brīfingā pēc konferences pirmās daļas, arodbiedrības vadītāja Astrīda Harbaceviča žurnālistiem apliecināja, ka arodbiedrība gatava jaunām akcijām savu interešu aizstāvībai.
Arodbiedrības vadītāja atzina, ka ekonomiskā situācija radījusi neapskaužamu situāciju. “Zaudējumi būs, tomēr tie jāpārvērš par ieguvumiem rītdienā,” sacīja Harbacēviča.
Kā žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), skolotāju skaitliski lielais gājiens apliecinājis, ka izglītība Latvijā ir vērtība, kurā jāiegulda līdzekļi. Tomēr, pēc ministres domām, pusēm pieņemamus risinājums vislabāk var rasta tikai šādās konferencēs un kopīgās diskusijās.
Patlaban lielākais apgrūtinājums esot skolu neefektīvā uzturēšana. Bērnu skaits samazinās, tāpēc sistēma kļūst neefektīvāka. “Mums būs jāver ciet tie caurumi, kur nauda birst neefektīvi,” norādīja ministre.
Sākumskolas tiks saglabātas tuvu bērnu dzīvesvietai, tomēr būs jāpārskata to vidusskolu un arodskolu darbība, kurās ar skolēnu kapacitāti pat 400 skolēni mācās tikai 50 audzēkņi. Efektīvi izmantojot telpas, atbrīvosies arī līdzekļi, ko novirzīt sistēmai, norādīja ministre.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nav apmierināta ar ceturtdien notikušā ielu gājiena iznākumu, tomēr cer, ka tas varētu ietekmēt valsts budžeta veidošanas procesu vismaz tādā veidā, ka finansējuma samazinājums nozarē netiktu īstenots lineāri un valdība starp prioritārajām nozarēm izvirzītu izglītību un zinātni.
