Tautas partijas (TP) valde pierunājusi savu dibinātāju Andri Šķēli atgriezties aktīvajā politikā. Šķēle kandidēs TP sarakstā 10.Saeimas vēlēšanās un būs TP premjera amata kandidāts.
TP valde vakar nolēma 21.novembrī Dailes teātrī sasaukt partijas kongresu. Šķēle devis savu piekrišanu kandidēt uz partijas priekšsēdētāja amatu.
“Šogad ir pagājuši gandrīz septiņi gadi, kopš es atstāju TP priekšsēdētāja amatu. Šis nebija viegls lēmums, bet to pieņēmu, balstoties uz to, ka Latvijai ir vajadzīgi precīzi pieņemti lēmumi un motivēta sabiedrība, kas vēlas strādāt un atdot parādus starptautiskajiem aizdevējiem ātrāk.”
TP valde jautājumu par Šķēles aicināšanu atgriezties politikā skatīja pēc pašreizējā TP priekšsēdētāja Mareka Segliņa ierosinājuma, informē TP frakcijas konsultante Sarmīte Kolāte.
TP priekšsēdētājs Segliņš žurnālistiem sacīja, ka šis nav juristu laiks, bet gan tautsaimnieku un ekonomistu laiks un partijas priekšsēdētājam ir jābūt cilvēkam, “kas var parādīt ceļu”.
“Cilvēki velk paralēles ar 90.gadu otro pusi, kad viena pēc otras Latviju skāra “Bankas Baltija” krīze un Krievijas krīze. Atcerēsimies, ka, tieši pateicoties Andra Šķēles izlēmīgajai politikai, Latvija toreiz ātri atgriezās uz attīstības ceļa. Arī šobrīd, es uzskatu, partijas un valsts priekšgalā visvairāk vajadzīgi tieši tāda līmeņa līderi kā Andris Šķēle – izlēmīgi, tālredzīgi, mērķtiecīgi, sabiedrību mobilizējoši, komandu konsolidējoši, ļoti kompetenti krīzes vadības un tautsaimniecības attīstības jautājumos,” saka Segliņš.
Segliņš valdes sēdē arī apliecināja, ka kongresā ir nolēmis atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata, dodot iespēju par priekšsēdētāju ievēlēt Šķēli.
Arī Šķēle norādīja, ka pēc 21.novembra, ja partija viņu ievēlēs, viņš būs sabiedrības rīcībā. Līdz tam viņam padomus sniegs sabiedrisko attiecību speciālists Romāns Meļņiks.
Šķēle uzsver, ka TP arī turpmāk būtu jāatbalsta pašreizējā valdība, kamēr tā vēl bauda Valsts prezidenta un Saeimas uzticību. Patlaban galvenais uzdevums ir tāda nākamā gada valsts budžeta pieņemšana, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības atdzimšanu. Tas nozīmē, ka ļoti rūpīgi jāizvērtē ne tikai katras iniciatīvas īslaicīgie ieguvumi, bet arī sekas, ko uz bezdarba un cilvēku ienākumu līmeni, kapitāla un personu migrāciju, drošību, sabiedrības veselību un konkurētspēju nākotnē atstās tās pieņemšana vai noraidīšana, saka Šķēle.
Šķēle dzimis 1958.gada 16.janvārī Apē, ir triju bērnu tēvs, viņa dzīvesbiedre kopš 2004.gada augusta ir bijusī Saeimas deputāte Kristiāna Lībane.
Šķēle 1976.gadā ir beidzis Jelgavas 1.vidusskolu, 1981.gadā – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti, ir zinātņu kandidāts.
Karjeru viņš sācis lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas ZPI “AGME” (vēlāk pārveidota par ZRA “Stars”), kur no 1981. līdz 1990.gadam strādājis par inženieri, vēlāk – par direktora vietnieku komercjautājumos. Audzējis un pārdevis rozes.
No 1990. līdz 1994.gadam Šķēle bija Rīgas rajona Stopiņu pagasta deputāts. No 1990.gada augusta līdz 1993.gadam Šķēle bija lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks Ivara Godmaņa valdībā. 1995.gada novembrī viņš tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju valsts AS “Latvijas kuģniecība”.
1995.gada decembrī Saeima apstiprināja Šķēles sastādīto Ministru kabinetu. 1997.gada janvārī Ministru prezidents Šķēle paziņoja par savu demisiju, jo “politiskā elite un Valsts prezidents ir izteikuši nepārprotamas šaubas par valdības veidošanas morālajiem principiem”.
1997.gada janvārī Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicināja Šķēli vēlreiz veidot Ministru kabinetu, un 1997.gada februārī Saeima izteica uzticību Šķēles sastādītajam Ministru kabinetam.
1997.jūlijā Šķēle Valsts prezidentam iesniedza demisijas rakstu.
1997.gada 18.decembrī ekspremjers Andris Šķēle nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību izveidot jaunu partiju, kas nodrošinātu rīcībspējīgu valsts varu. TP solīja būt pragmatisks, konservatīvs, nacionāls un tradicionālās vērtībās balstīts politiskais spēks.
1998.gada 20.aprīlī Latvijas sabiedrība tika iepazīstināta ar Tautas partijas manifestu “Mēs mīlam šo valsti”, ko bija parakstījuši 206 sabiedrībā pazīstami cilvēki, dažādu profesiju pārstāvji. 1998.gada maijā Tautas partijas dibināšanas kongresā uz četriem gadiem Šķēle tika ievēlēts par TP priekšsēdētāju.
1998.gada oktobrī Šķēle tika ievēlēts 7.Saeimā.
1999.gada jūlijā Saeima izteica uzticību jau trešajai Šķēles veidotajai valdībai, kurā bija Tautas partijas, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” (TB/LNNK) un “Latvijas ceļa” (LC) pārstāvji.
2000.aprīlī Šķēle Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza demisijas rakstu, jo Šķēles valdību vairs neatbalstīja TB/LNNK un LC.
Šķēle 2002.gada oktobrī tika ievēlēts 8.Saeimā, bet 2003.gada janvārī nolika savu deputāta mandātu un darbojās privātajā biznesā. 2002.gada novembrī Tautas partijas kongresā Šķēle atteicās atkārtoti kandidēt uz partijas priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu.
